Otrdien Brent cena nokritās zem 80 dolāriem par barelu, kad atjaunojās ziņas par sarunām par Ormuza šauruma pilnīgu atvēršanu, taču jau pēc tam atgriezās 85 dolāru līmenī, Irānai noliedzot, ka notiek tiešas un atklātas sarunas. Salīdzinājumā ar jūlijā sasniegto virsotni, kad barela cena pārsniedza 100 dolārus, jēlnafta šobrīd maksā aptuveni par 15 % mazāk.
Vienošanās izredzes A. Švedovs vērtē piesardzīgi, uzsverot, ka vispirms ir jāsaprot, par ko šī vienošanās vispār ir un kā interesēs konflikts tika izraisīts. “Šī informācija nav publiski pieejama, neraugoties uz skaļo paziņojumu pārpilnību no abām pusēm. Pagaidām šis konflikts izskatās pēc cenu regulēšanas instrumenta, kura mērķis ir gūt papildu peļņu un pārdalīt kapitālu. Un šķiet, ka konflikts turpināsies tieši tik ilgi, kamēr tas būs izdevīgs tiem, kuri to izraisīja,” norāda stratēģijas vadītājs.
Minētais cenu diapazons balstīts uz pieprasījuma un piedāvājuma attiecību naftas tirgū un ekonomisko stagnāciju. Vienlaikus A. Švedovs uzsver, ka tas nav uzskatāms par prognozi: konteksts ir daudz plašāks un tas nepārtraukti mainās.
Papildu saspringto situāciju stiprina piedāvājuma puse – OPEC+ augustā ieguvi palielina jau piekto mēnesi pēc kārtas, un ASV Enerģētikas informācijas pārvalde prognozē, ka naftas krājumi pasaulē līdz gada beigām turpinās augt. “Naftas tirgū šodien arvien lielāka nozīme ir nevis reālu naftas barelu, dīzeļdegvielas tonnu vai benzīna litru pieprasījuma un piedāvājuma attiecībai, bet gan finanšu plūsmu spēkam un virzienam. “Naftas pārpalikuma draudi” nebūt nav nekas jauns, un tie ir reāli. Tāpēc dažādi militārie konflikti kalpo arī par ārpustirgus cenu regulēšanas instrumentu,” skaidro A. Švedovs.
Latvijas autovadītāji pasaules cenu kāpumu pēdējās nedēļās izjuta mazāk, nekā varētu gaidīt – tas sakrita ar periodu, kurā degvielas mazumtirgotāji rīkoja dažādas cenu kampaņas, un atlaižu kampaņas daļēji izlīdzināja pasaules cenu kāpuma ietekmi. Ilgtermiņā šāda bufera nav: “Cenu veidošanās Latvijas tirgū ir tieši atkarīga no naftas produktu fiziskā tirgus pasaules kotācijām (Platts), tāpēc pasaules cenu izmaiņas jebkurā gadījumā atspoguļosies arī degvielas uzpildes staciju cenrāžos,” uzsver stratēģijas vadītājs.
Cenu izmaiņu ātrums vietējā tirgū ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, taču šobrīd noteicošie ir riski, kas saistīti ar būtiskām cenu svārstībām pasaules tirgū ASV un Irānas konflikta attīstības neskaidrības dēļ.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
















Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.