Pirmais Cīņas kluba noteikums…

Kā zināms, pirmais Cīņas kluba noteikums ir – nerunāt par Cīņas klubu. Šis princips attiecas gan uz karu Tuvajos Austrumos, gan uz tirdzniecību, kas balstās uz šo karu. Iet bojā cilvēki, tiek sagrautas ēkas un cilvēku likteņi. It kā taču notiek karš? Taču publiski tiek runāts vien par «darījumu», kas tiek īstenots «pašaizsardzības» ietvaros «speciālās operācijas» laikā. Kāds gan karš – tās taču ir tikai sarežģītas sarunas ar mērķi panākt vienošanos. Mūsdienās šādi izskatās «darījumi», kuros peļņas maksimizācija tiek sasniegta caur asinīm un postījumiem.

No piektdienas līdz svētdienai starp Irānu un ASV netika reģistrētas tiešas militāras sadursmes. Vienlaikus Krievija paziņoja, ka tuvākajā laikā atcels ierobežojumus dīzeļdegvielas eksportam. Tas ļāva cerēt uz degvielas cenu korekciju lejup. Vai uz ilgu laiku? Diez vai. Pašlaik militārie konflikti tiek izmantoti kā instruments cenu svārstību kontrolēšanai un maksimālas peļņas gūšanai pasaules tirgos.

Peļņas gūšanas mehānisms ir salīdzinoši vienkāršs, taču pieejams tikai šauram izredzēto lokam. Tas prasa milzīgu kapitāla koncentrāciju, ietekmi pār lēmumu pieņemšanas procesiem un spēju kontrolēt informācijas plūsmas. Pārējiem paliek nenoteiktība, gandrīz neizbēgama inflācija un sociālo programmu samazināšana, ko mūsdienās mēdz dēvēt par «optimizāciju». Taču arī šādai peļņai, kas tiek gūta nulles summas spēlē, ir sava otra puse – maksātspējīgā pieprasījuma samazināšanās. Tas gan būs redzams vēlāk, bet miljardi kabatās ieplūst jau šodien.

Tikmēr straujais cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās atkal radījis satraukumu patērētājos, kuri vēl nav atguvušies pēc pirmā degvielas cenu lēciena 2026. gada pavasarī. Eirozonā jaunais degvielas cenu kāpuma vilnis sakrīt ar ekonomikas stagnāciju. Sociālo programmu samazināšana un pieaugošais bezdarbs rada arvien lielāku sabiedrības neapmierinātību, jo iedzīvotāju ienākumi nespēj turēt līdzi cenu pieaugumam. Tādas ir tirgus «šūpoļu» blaknes sabiedrībai.

Vai tie, kuri pieņem lēmumus, laikus noņems no uguns katlu ar verdošo sabiedrības neapmierinātību, vai arī novirzīs visu uzkrāto tvaiku kārtējā militārā avantūrā, zina tikai viņi paši. Un, kā paredz Cīņas kluba noteikumi, publiski par to nerunā…