Valdība neatbalsta brīvprātīgā darba veikšanu pie komersanta

Ja tiks paplašināts Brīvprātīgā darba likuma subjektu loks, tajā iekļaujot tādus komersantus, kuru darbības mērķis ir peļņas gūšana, pastāv vairāki iespējamie riski, secinājusi FM.

Tostarp samazinātos budžeta ieņēmumi, jo brīvprātīgajā darbā netiek maksāti darbaspēka nodokļi — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Ziņojumā kā vēl viens risks minēta sarežģīta darba tiesisko attiecību uzraudzība un administrēšana (darba tiesisko attiecību nošķiršana no brīvprātīgā darba), kas var palielināt strīdu situācijas, kas var izveidoties starp darba veicēju un komersantu, tāpat starp valsts iestādēm un komersantu, un rezultēties ar turpmākām tiesvedībām.

FM ziņojumā arī norādīts, ka brīvprātīgā darba veicējiem samazinātos sociālās garantijas (bērna piedzimšanas, slimības, bezdarba, invaliditātes gadījumā), bet ilgtermiņā brīvprātīgais darbs ietekmēs brīvprātīgā darba veicēja nākotnē saņemamo pensijas apmēru. Ja cilvēks ilgstoši strādā tikai brīvprātīgi, sasniedzot pensionēšanas vecumu, viņam var nepietikt darba stāža, lai kvalificētos valsts vecuma pensijai.

Kā vēl vienu risku FM identificējusi darba tiesisko attiecību aizstāšanu ar brīvprātīgo darbu, tas ir, iespēju izmantot slēptās darba tiesiskās attiecības — komersants būtu ieinteresēts izmantot brīvprātīgā darba veicējus regulāram darbam, neuzrādot reāli nodarbinātos un izmaksājot «aplokšņu algas», faktiski veicinātu ēnu ekonomikas īpatsvara palielinājumu.

Ņemot vērā to, ka brīvprātīgo darbs tiek īstenots sabiedrības interesēs un netiek izmantots komercdarbības atbalstam, brīvprātīgā darba veikšana pie komersanta nav atbalstāma, secina FM. Šādas prakses pieļaušana var negatīvi ietekmēt darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu, samazināt valsts budžeta ieņēmumus, kā arī veicināt ēnu ekonomiku, aizstājot algota darba attiecības ar brīvprātīgo darbu.

Ja komersants vēlas organizēt pasākumu peļņas gūšanas nolūkā, tad komercdarbības atbalstam brīvprātīgo darbs nav izmantojams, uzsver FM.

Ievērojot iepriekš minētos argumentus un apsvērumus, FM secinājusi, ka grozījumi tiesiskajā regulējumā nav atbalstāmi.

Valdības sēdē Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) tomēr izteica bažas, ka šādi varētu liegt brīvprātīgo izmantošanu dažādu pasākumu norisei. Kā piemērus viņš minēja Rīgas maratonu, starptautiskos basketbola čempionātus, kā arī kino nozari, kurā brīvprātīgie tiekot izmantoti masu skatu nodrošināšanai.

Gan labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS), gan Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe gan norādīja, ka brīvprātīgo darbu atļauts organizēt arī biedrībām un nodibinājumiem. Un pēc Šmites-Roķes teiktā, dažādus sporta pasākumus ļoti bieži organizē tieši šādas biedrības vai nodibinājumi. Tai skaitā arī, piemēram, Latvijas Basketbola savienība ir biedrība.

Kulbergs tomēr uzsvēra, ka vajagot dot komersantiem signālu, ka ne visi, kuri grib izmantot brīvprātīgo darbu, ir slikti un nemaksā nodokļus. Viņš publiski aicināja kādas nozares uzņēmumu, kuram liegums izmantot brīvprātīgos ir sagādājis kādas reālas problēmas, pieteikties Valsts ieņēmumu dienestā vai Finanšu ministrijā, lai būtu iespējams izvērtēt, kādi varētu būt tie kritēriji, kad arī komersants, kurš nav sociālais uzņēmums, var izmantot brīvprātīgos.