KNAB sāks resorisko pārbaudi par premjera un citu AS pārstāvju priekšvēlēšanu aktivitātēm Kurzemē

KNAB izvērtēs arī to, vai aģitācijā nav izmantoti administratīvie resursi.

Valsts kancelejas iepriekš medijiem izplatītajā premjera darbakārtībā teikts, ka pagājušajā piektdienā Kulbergs devies reģionālajā vizītē uz Kurzemi.

Tikmēr AS sestdien tviterī ievietotajā paziņojumā teikts, ka nedēļas nogalē AS Kurzemes komanda devās ceļā pa Dienvidkurzemi un Liepāju.

Ceļš vedis cauri Durbei, Grobiņai, Liepājai un Nīcai — pie uzņēmējiem un zemniekiem, uz pašvaldībām un, «pats svarīgākais, pie cilvēkiem.»

Kopā ar Kurzemes komandu vizītē devās AS pārstāvji Ministru prezidents, finanšu ministrs Māris Kučinskis, tieslietu ministrs Edvards Smiltēns, Latgales saraksta līderis Juris Viļums, Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis un AS valdes loceklis Jānis Vilnītis.

Durbē AS pārstāvji viesojušies Saeimas deputāta Edgara Putras zemnieku saimniecībā «Pīlādži», savukārt Grobiņā apskatīts metālapstrādes uzņēmums «RK Metal» un pārrunātas novada aktualitātes ar Dienvidkurzemes pašvaldības vadību.

Liepājā uzmanības centrā bijusi pilsētas attīstība, uzņēmējdarbība, ražošana un jaunas iespējas visam reģionam. Tāpat apmeklēts Liepājas Industriālais parks un Liepājas dome, kā arī notikusi viesošanās Latvijas rallija ekspozīcijā «Garage 1965» un uzņēmumā «Liepājas papīrs».

Dienas noslēgumā AS pārstāvji viesojās arī SIA «Nīcas siers» un zemnieku saimniecībā.

Šim paziņojumam arī pievienoti foto, kur AS pārstāvji pozējuši uz kombaina un nokultā labības laukā izvietoti AS autobusi ar politiķu attēliem.

KNAB arī apliecināja, ka kopumā no priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma līdz 10. augustam ir saņēmis 30 signālus par iespējamiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem. No tiem trīs signāli ir saistīti ar iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Šobrīd KNAB turpina izvērtēt saņemto informāciju.

Jau ziņots, ka Latvijā 6. jūnijā sākās oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 15. Saeimas vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai.

Šajā periodā aģitācijas veicējiem, plašsaziņas līdzekļiem un citām iesaistītajām pusēm jāievēro priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanas noteiktā kārtība, kā arī ierobežojumi un aizliegumi, kas noteikti priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

KNAB atgādina, ka līdz ar priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu politiskajām organizācijām, deputātu kandidātiem un ikvienam citam aģitācijas veicējam jāinformē sabiedrība, ja priekšvēlēšanu aģitācijā tiek izmantots mākslīgais intelekts.

Tas nozīmē, ka internetā publicētiem video reklāmas klipiem un visiem citiem priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, kuru vizuālā noformējuma sagatavošanā izmantoti mākslīgā intelekta rīki, ir jāsatur skaidra un nepārprotama norāde, ka attiecīgais materiāls veidots ar mākslīgā intelekta palīdzību.

Šis nosacījums neatkarīgi no aģitācijas vides attiecas uz visiem apmaksātiem aģitāciju saturošiem materiāliem. Tas nav attiecināms uz tekstu rediģēšanu un veidošanu. Ja apmaksātā aģitācijas materiālā, kas veidots ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību, nebūs iekļauta attiecīgā norāde, KNAB varēs aizliegt šāda materiāla turpmāku izvietošanu un izplatīšanu.

Saskaņā ar priekšvēlēšanu aģitācijas likumu KNAB pirms šāda lēmuma pieņemšanas saņems lietpratēja atzinumu par mākslīgā intelekta izmantošanu. Šāda atzinuma izsniegšana ir Mākslīgā intelekta centra kompetencē.

KNAB norāda, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodam raksturīgākās mākslīgā intelekta izmantošanas manipulācijas varētu būt saistītas ar deputātu kandidātu balss sintezēšanu vai portreta iekļaušanu attēlos vai videomateriālos, imitējot patiesībai neatbilstošas sarunas vai situācijas.

Līdz ar to KNAB aicina potenciālos vēlētājus kritiski izvērtēt publiskajā telpā pieejamo informāciju un pārliecināties par informācijas patiesumu.

KNAB izceļ, ka līdz vēlēšanām ir aizliegts izmantot automatizētu sistēmu veidotus viltotus vai anonīmus sociālo tīklu kontus jebkādām priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēm sociālajos tīklos vai citviet internetā.

To identificēšanā KNAB sadarbosies ar citām atbildīgajām institūcijām, tostarp Valsts policiju. Gadījumā, ja KNAB konstatēs šī aizlieguma pārkāpumu, aizskartā persona vai KNAB varēs vērsties pie attiecīgās sociālo mediju platformas uzturētāja ar prasību apturēt konkrētās priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātes.

Ja tas nesadarbosies, KNAB informēs Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kas šajos jautājumos ir pilnvarots vērsties Eiropas Komisijā. Eiropas Komisijai ir likumīgas tiesības piemērot sodu sociālo mediju platformai, kas neievēro Eiropas Savienības valstu tiesību aktu prasības.

Papildus KNAB atgādina, ka aģitācijas veicējiem un citām iesaistītajām pusēm šajā periodā noteikti vairāki citi ierobežojumi un aizliegumi, tostarp aizliegums īstenot slēpto aģitāciju, kuras atpazīstamākais izpausmes veids ir nenorādīts aģitācijas materiāla apmaksātājs, un aizliegums aģitācijas īstenošanai izmantot valsts un pašvaldību institūciju administratīvos resursus.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasību neievērošanas gadījumā ir paredzēta administratīvā atbildība — brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 500 eiro. Savukārt juridiskajai personai, tai skaitā politiskajai organizācijai, var tikt piemērots naudas sods līdz 7100 eiro.

Ja iedzīvotājiem rodas aizdomas vai to rīcībā nonāk pamatota informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, KNAB aicina nekavējoties ziņot iestādei. To iespējams darīt vairākos veidos, tostarp anonīmā veidā tiešsaistes ziņošanas platformā vai tās mobilajā lietotnē «Ziņo KNAB!», zvanot uz KNAB uzticības tālruni 8000 2070 vai rakstot uz e-pasta adresi «pasts@knab.gov.lv».

Politiskajām organizācijām un ar tām nesaistītām personām arī jāņem vērā, ka apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju viņi var izvietot tikai pie tiem reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz maijam KNAB un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) iesniedza priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus.

Tāpat apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publiskās vietās, preses izdevumos, kā arī internetā var veikt tikai Latvijas valsts oficiālajā valodā vai citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no aģitācijas kanāla veic KNAB, NEPLP un Valsts valodas centrs. KNAB uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz priekšvēlēšanu izdevumu limitiem, administratīvo resursu izmantošanu un slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju internetā, publiskās vietās, kā arī preses izdevumos un to elektroniskajās versijās.

Tāpat kopš 2024. gada oktobra beigām KNAB ir atbildīgs par mākslīgā intelekta izmantošanas priekšvēlēšanu aģitācijā uzraudzību, kā arī par automatizētu sistēmu izmantošanas aizlieguma kontroli.

Savukārt NEPLP uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā un radio, bet Valsts valodas centrs — valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu periodā.