«Standard & Poor’s» pazemina «airBaltic» kredītreitingu no «CCC+» līdz «CCC-«

Reitinga negatīvā prognoze atspoguļo risku, ka nākamajās pāris nedēļās reitings var tikt pazemināts līdz «D» (maksātnespēja) vai «SD» (selektīva maksātnespēja), ja obligāciju turētāji pieņems grozījumus, kuri saskaņā ar S&P kritērijiem uzskatāmi par saistītiem ar finansiālām grūtībām un tādējādi līdzvērtīgi maksātnespējai, ja netiks veikti kupona maksājumi vai ja sarunas ar aizdevējiem cietīs neveiksmi, norāda S&P.

«airBaltic» ir vērsusies pie obligāciju turētājiem, lūdzot veikt grozījumus, jo uzņēmums meklē ilgtspējīgākas kapitāla struktūras iespējas. Uzņēmums lūdz piekrišanu kapitalizēt nākamajos divos ceturkšņos (augustā un novembrī) maksājamos kupona maksājumus, grozīt sapulces paziņošanas termiņu un kvoruma prasības un uz nākamo pārbaudes periodu apturēt 25 miljonu eiro minimālās ceturkšņa likviditātes saistības. Šis paziņojums seko «airBaltic» nesen palielinātajām likviditātes vajadzībām, kas, cita starpā, saistītas ar augstākām degvielas izmaksām un ierobežotiem degvielas cenu riska ierobežošanas pasākumiem, kas, pēc S&P aplēsēm, radīs lielas papildu kapitāla vajadzības vismaz 120-170 miljonu eiro apmērā. S&P norāda, ka piekrišanas lūguma mērķis ir saglabāt likviditāti un izveidot sistēmu, kas ļautu veikt pilnīgu refinansēšanu un rekapitalizāciju.

Nesenie likviditātes saglabāšanas pasākumi, proti, stingra apgrozāmo līdzekļu un kapitāla izdevumu kontrole, īstermiņa naudas plūsmas ģenerējoši pasākumi, piemēram, 2025. gada pārdošanas un atpirkšanas darījumi, un nesenais 30 miljonu eiro valsts aizdevums, ir nodrošinājuši īstermiņa likviditātes atvieglojumu, taču nav pietiekami risinājuši uzņēmuma augsto un dārgo parādu slogu, atzīst S&P.

Reitings tagad atspoguļo «airBaltic» patstāvīgo kredītkvalitāti, jo S&P šobrīd redz zemu varbūtību, ka no valsts puses tiks sniegta savlaicīga, pietiekama un kredītspēju veicinoša palīdzība. Latvijas valdības spēja īstenot ilgtspējīgus korektīvos pasākumus uzņēmuma labā S&P šķiet mazāk droša, tādējādi padarot finanšu pārstrukturēšanu par iespējamu. S&P arī atzīmē nesenās politiskās nesaskaņas, kas, ņemot vērā aktīvo stratēģiskā investora meklēšanu un oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, varētu radīt neskaidrību par valdības turpmāko politiku. S&P atzīst, ka «airBaltic» pēdējos gados ir guvusi labumu no valdības atbalsta, piemēram, kapitāla ieguldījumiem 14 miljonu eiro apmērā 2025. gadā un 45 miljonu eiro apmērā 2021. un 2022. gadā, kā arī 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevuma 2026. gadā, tomēr tas nav bijis pietiekami, lai novērstu uzņēmuma strukturālo finansējuma deficītu. Šeit tiek ņemti vērā arī stingrie Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumi, kas ierobežo Latvijas iespējas saņemt ātru finansiālu palīdzību, kā arī Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» klātbūtne akcionāru struktūrā, teikts S&P paziņojumā.

Lai gan «airBaltic» joprojām ir viens no nozīmīgākajiem darba devējiem Latvijas tūrisma nozarē kopumā un nodrošina gaisa satiksmi uz un no valsts visa gada garumā, S&P ieskatā, valdības galvenā uzmanība ir vērsta uz nodarbinātības un darbības saglabāšanu, nevis uz tās kredītspēju, konstatē S&P. Tādējādi S&P tagad redz ierobežotu lomu un saikni starp «airBaltic» un Latvijas valdību, kā rezultātā ir maza varbūtība, ka valdība sniegs ārkārtēju kredīta atbalstu.

S&P varētu paaugstināt «airBaltic» reitingu, ja aģentūra vairs neuzskatītu, ka saistību nepildīšanas scenārijs nākamajos sešos mēnešos ir ļoti ticams. Tas varētu notikt, piemēram, ja uzņēmums nodrošinātu alternatīvu ārējo finansējumu, ko S&P uzskatītu par pietiekamu likviditātes rezervi.

Jau ziņots, ka 2024. gadā «airBaltic» emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka «airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.