Degviela, pārtika un karš: kas patiesībā notiek ar cenām

Ar šo ticību nav iespējams strīdēties, izmantojot objektīvus datus un profesionālas zināšanas, jo tās ir divas dažādas valodas. Ticība ir emociju valoda, savukārt objektīvi fakti ir loģikas valoda. Pirmā valoda ir vienkāršāka, otrā prasa piepūli un intelekta attīstību. Pirmo izmanto populistiski politiķi, mediju virsrakstu algoritmi, kā arī komentāru sadaļu heiteri un troļļi. Otro – analītiķi un eksperti.

Šis raksts ir uzrakstīts loģikas valodā tiem, kuri nav pieraduši visu pieņemt uz ticības pamata. Visticamāk, tas paliks nesaprotams tiem, kuri sarežģīto cenu veidošanos degvielas tirgū komentē ar vienu frāzi: “Jūs visi melojat! Paskatieties, cik degviela Polijā ir lētāka nekā Latvijā!” Iespējams, to nesapratīs arī politiķi, kuri izsaka skaļus, bet ar neko nepamatotus apgalvojumus par mītisku “virspeļņu” vietējā degvielas mazumtirdzniecības tirgū. Vēl sliktāk, viņi mēģina šiem apgalvojumiem piešķirt likuma spēku, “pārdodot” cilvēkiem ticību tam, ka “solidaritātes maksājums” spēj apturēt cenu kāpumu vietējā tirgū laikā, kad tās aug pasaules tirgū.

Galvenais iemesls, kāpēc degviela Polijā ir lētāka nekā Latvijā, ir zemākas nodokļu likmes. Nekādu sazvērestības teoriju vai folijas cepurīšu. Polijas valdība mazināja spiedienu uz patērētāju maciņiem, izmantojot nodokļu sistēmu – uz laiku samazinot PVN un akcīzes nodokļa likmes ievērojami zemāk nekā Latvijā. Turklāt ne tikai dīzeļdegvielai, bet arī benzīnam.

Savukārt dīzeļdegvielas un benzīna cenas Latvijā šobrīd ir ievērojami augstākas nekā gada sākumā viena vienkārša iemesla dēļ – degvielas pašizmaksa šobrīd ir būtiski augstāka nekā janvārī. Platts kotācijas, kas ir pamats degvielas iepirkuma cenu formulām, 8. aprīlī salīdzinājumā ar 8. janvāri bija pieaugušas par:

Benzīnam: +525,50 USD/t
Dīzeļdegvielai: +574,25 USD/t
Pat ņemot vērā īslaicīgo akcīzes samazinājumu dīzeļdegvielai no 1. aprīļa, šāds cenu pieaugums pasaules tirgū Baltijas valstu degvielas uzpildes staciju tablo nozīmē apmēram 50 centu pieaugumu litrā. Un tas nav vietējo degvielas tirgotāju ļaunas gribas rezultāts, bet vienkārša aritmētika. Vienkārša “Excel” tabulām, bet garlaicīga un bīstama populistiem.

Patērētājam – neatkarīgi no tā, kam viņu cenšas piespiest ticēt – ir svarīgi zināt patiesību: diemžēl ne tikai degvielas cenas saglabājas augstas, bet arī pasaules pārtikas cenas uz kara Irānā fona sasniegušas augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Visstraujāk pieaugušas augu eļļu cenas, savukārt gaļas cenas sasniegušas jaunu rekordu, liecina piektdien publicētais ANO ziņojums.

Avots: https://www.fao.org/worldfoodsituation/foodpricesindex/

Pieaugot biodīzeļdegvielas ar RME (rapšu metilestera) piejaukumu popularitātei, pasaules augu eļļu cenas arvien ciešāk saistās ar dīzeļdegvielas cenu svārstībām. Rapšu eļļa tiek izmantota gan pārtikas gatavošanai un cepšanai, gan biodegvielas komponenta ražošanai dīzeļdegvielai.

Daudzās valstīs, tostarp Latvijā, biodegvielas piejaukums degvielai ir obligāts. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētājs, šodien iegādājoties augu eļļu ēdiena gatavošanai vai produktu, kas to satur, piemēram, cepumus vai bulciņu, konkurē par šo augu eļļu ar kravas automašīnu vai traktoru. Un attiecīgi par šo konkurenci maksā no savas kabatas. Pat tad, ja viņam pašam nemaz nav automašīnas.

Pasaules cenu pieaugums augu eļļām, graudiem un energoresursiem parasti ar vairāku mēnešu nobīdi noved pie cenu kāpuma veikalos. Latvijai tas ir īpaši jūtīgi, jo pārtikas produkti veido būtisku mājsaimniecību izdevumu daļu laikā, kad vietējās pārtikas rūpniecības produkcijas pašizmaksa lielā mērā ir atkarīga no importētās enerģijas un degvielas, bet pārvadājumu izmaksas pieaug.

Lai izdzīvotu šādos apstākļos, vietējais ražotājs neizbēgami būs spiests paaugstināt savas produkcijas cenas, bet patērētājs – ciest. Taču cenas veikalos pieaugs nevis vietējo pārtikas ražotāju alkatības dēļ, bet tāpēc, ka būtiski sadārdzinās viņu produkcijas pašizmaksas komponenti. Ja ražotājs cenas nepaaugstinās, viņš vai nu bankrotēs, vai tiks absorbēts lielā starptautiskā koncernā.

Tāda ir skarbā ekonomiskās sistēmas loģika, ko sauc par kapitālismu: “Tev izdzīvot, bet viņiem mirt.”