Beltem negūstot daļas koalīcijas deputātu atbalstu, SEPLP ievēlē tikai divus locekļus — Upleju-Jegermani un Klapkalni

Par Klapkalni nobalsoja 76 deputāti, bet 10 deputāti bija pret, par Upleju-Jegermani nobalsoja 84 deputāti, bet pret balsoja pieci deputāti. Pret Klapklani balsoja Nacionālās apvienības deputāti, savukārt pret Upleju-Jegermani — daži «Stabilitātei» deputāti.

Savukārt par Belti nobalsoja vien 35 deputāti, bet pret balsoja 33 deputāti, bet vēl 13 deputāti balsojumā atturējās.

Saeimas debatēs par SEPLP locekļiem aktīvi debatēja deputāti no Nacionālās apvienības (NA). Viņi krietnu laiku veltīja Beltes pirms vairākiem gadiem paustajam par krievu valodas vietu Latvijas mediju telpā.

Piemēram, Ināra Mūrniece (NA) pauda, ka viņas ieskatā Belte nebūs stiprs cilvēks, kas spēs aizstāvēt Latvijas valsts intereses iepretim Kremļa uzbrukumiem.

Artūrs Butāns (NA) pirms lemšanas par Klapkalnes apstiprināšanu amatā pauda, ka 35 gadus Latvijā bijuši trīs bastioni, kas šķēluši Latvijas pilsoņus latviešos un krievos — okupācijas piemineklis, izglītības sistēma divās valodās, kā arī mediju telpa.

Butāns norādīja, ka Klapkalnes publiskie izteikumi un līdzšinējā rīcība Latvijas Radio neliecinot par jaunu pieeju, bet gan vecās kārtības nostiprināšanu.

«Tikai SEPLP šobrīd mēģina to ietērpt zem jauna nosaukuma — «jaunā pieeja» — maķenīt samazinot krievu valodas saturu, vienu reizi nedēļā ielikt rakstu poliski, pateikt, ka tagad strādājam uz visām mazākumtautību valodām, bet nomenklatūrā turpināt divvalodību, apmaksāt divvalodību no valsts budžeta, neievērot Nacionālās drošības koncepciju, kas no 1.janvāra paredz atteikties no krievu valodas pilnībā,» sacīja Butāns.

Butāns kritiku veltīja arī Beltem. Viņš Belti raksturoja kā prokrievisku cilvēku un kritizēja Saeimas kolēģus, kuri balsojumā izvēlēsies atbalstīt Beltes ievēlēšanu par SEPLP locekli.

Skaidrīte Ābrama (P) aicināja balsot par Belti, norādot, ka viņš ir spēcīgs profesionālis, no kā SEPLP tikai iegūs.

Edvards Smiltēns (AS) pauda, ka šis balsojums novelk skaidru aizsardzības robežu Saeimas deputātu lokā, kur, pat ja pastāv kaut mazākās šaubas, šajā amatā nedrīkst nonākt cilvēki, kuri var neizdarīt kaut ko, domāt atšķirīgi no Latvijas valsts drošības un nacionālajām interesēm. Viņš aicināja deputātus pirms balsojuma padomāt kārtīgi, jo aizsardzības un drošības jautājumos nedrīkstot būt būtiskas atšķirības.

Savukārt Svetlana Čulkova (S) pauda, ka krievvalodīgajiem ir tiesības saņemt informāciju savā dzimtajā valodā. Viņa norādīja, ka Nacionālā apvienība ir «naida kurinātāji» un norādīja, ka «Stabilitātei» atbalstīs Beltes kandidatūru, un aicināja to darīt arī citas frakcijas.

Linda Liepiņa (LPV) sacīja, ka Belte ir augstas raudzes speciālists mediju lomā, un aina, ko NA par viņu cenšas uzburt, ir nepieņemama, apmelojoša, un tā esot «ārkārtīgi bīstama interpretācija».

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti amatam bija izvirzījuši bijušo «Latvijas Radio» valdes priekšsēdētāju Klapkalni, bet Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda īstenošanas padome bija izvirzījusi VAS «Latvijas Televīzijas un radio centrs» televīzijas un radio apraides biznesa virziena vadītāju, bijušo «Latvijas Televīzijas» vadītāju Belti.

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs bija izvirzījis līdzšinējo padomes locekli Upleju-Jegermani.

SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu — NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vēl vienu — Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

SEPLP locekļus ievēlē uz četriem gadiem, un līdzšinējās SEPLP pilnvaras beigsies augustā.

Patlaban SEPLP darbojas tās priekšsēdētājs Jānis Siksnis, kā arī Upleja-Jegermane un Jānis Eglītis. No viņiem uz otro pilnvaru termiņu tika virzīta tikai Upleja-Jegermane, līdz ar to skaidrs, ka mainīsies SEPLP vadītājs.

SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.