ZZS politiķis: Vairums no Siliņas valdības darbiem ir izdarīti

«Valdību veidojot, ārpus lielā valdības rīcības plāna rāmja, tika skaidri definēti darāmie darbi pārskatāmā nākotnē. Lielākā daļa no tiem praktiski jau ir izdarīti,» vērtēja Rokpelnis.

Vienlaikus politiķis atzina, ka tik raiti nav veicies ar birokrātijas mazināšanu.

«Mūsu frakcija īpaši uzstāja uz ierobežojumiem, problēmām, kuras pašlaik ir būvniecības jomā. Saprotu, ka pašlaik likumprojektu pakete ir sagatavota, taču vēl nav līdz galam izvētīta,» teica Politiķis.

«Vārdu sakot, birokrātijas mazināšana ir iestrēgusi birokrātiskā procesā,» turpināja Rokpelnis, norādot, ka ZZS Saeimas frakcija sagaida, ka šis process norisināsies ātrāk.

Politiķis norādīja, ka ZZS Saeimas frakcija mudina turpināt valdības darbu, reizē ar budžeta veidošanu skaidri definējot, kuri pārskatāmā nākotnē ir darāmie darbi, sasniedzamie mērķi.

15.septembrī aprit gads, kopš strādā «Jaunās vienotības» (JV) politiķes Siliņas vadītā valdība, kas ir 42.Ministru kabineta sastāvs Latvijā un 22.kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Siliņas valdības koalīciju veido «Jaunā vienotība» (JV), ZZS un «Progresīvie». JV valdībā ir astoņi pārstāvji, ZZS — četri, bet «Progresīvajiem» — trīs ministri. Salīdzinoši ar pirms gada apstiprināto valdības sastāvu ārlietu ministra postenī Krišjāni Kariņu (JV) ir nomainījusi Baiba Braže (JV), bet kultūras ministres amatā Agnesi Loginu (P) ir nomainījusi Agnese Lāce (P).

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK), Siliņa kā nozīmīgākos valdības lēmumus saskata pārmaiņas veselības, darbaspēka nodokļu, izglītības un birokrātijas mazināšanas jomās.

Tāpat Siliņa atgādina, ka valdības darbā par prioritāti ir noteikta iekšējā un ārējā drošība, kas tiekot konsekventi ievērots. Piemēram, investīcijas valsts aizsardzībā pirmo reizi pārsniegušas 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā un pašlaik ir 3,2%, kā arī attīstītas bruņoto spēku aizsardzības spējas, sperti pirmie soļi militārās industrijas ražošanā, izpildīta apņemšanās 2023.gada laikā pabeigt sauszemes žogu uz robežas ar Baltkrieviju, lai 2024.gadā pabeigtu to uz robežas ar Krieviju.

Kā uzskata politiķe, gada laikā valdība vienojusies par «daudzpusīgiem pasākumiem» valsts drošības stiprināšanā. Tāpat prioritāra esot bijusi Latvijas konkurētspējas attīstība, tāpēc esot mazināta birokrātija un izstrādātas izmaiņas darbaspēka nodokļos.

Līdztekus Siliņa uzskata, ka sāktas pārmaiņas veselības un izglītības sektoros, kā arī «sniegts atbalsts iedzīvotājiem, lai mazinātu cenu pieauguma radīto ietekmi uz cilvēku maciņiem».