ZZS neizslēdz iespēju, ka būs nepieciešams samazināt partiju finansējumu

Politiķis norādīja, ka patlaban koalīcijā ir panākta vienošanās par partiju finansējuma iesaldēšanu, bet jautājums par iespējamu samazināšanu būs jāvērtē tālāk budžeta veidošanas procesā.

Pēc Valaiņa vārdiem, šobrīd esam budžeta izstrādes vidusposmā, ir daudz jautājumu, kas jau atrisināti, bet virkne neatrisinātu jautājumu vēl priekšā.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir paziņojusi, ka valsts finansējums politiskajām partijām nākamgad pieaugt nedrīkst un tiks iesaldēts. Premjere paudusi, ka koalīcijas partneri atbalstījuši viņas priekšlikumu par valsts finansējuma, kas pašlaik ir piesaistīts minimālās algas līmenim, indeksācijas apturēšanu.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informāciju, valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām 2024.gadā kopumā būs jau 6,65 miljoni eiro. Visvairāk jeb 1,12 miljonus eiro piešķirti «Jaunajai vienotībai», 898 761 eiro — Zaļo un zemnieku savienībai, 790 482 eiro — «Apvienotajam sarakstam», 752 007 eiro — Nacionālajai apvienībai. Ap 0,5 miljonus eiro saņems trīs partijas — «Stabilitātei», «Progresīvie» un «Latvija pirmajā vietā», bet kopumā starp naudas saņēmējiem būs vēl seši politiskie spēki, daļa no kuriem nav pārstāvēti nekādās varas struktūrās un politisko darbību veic minimāli.

Likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajiem spēkiem, par kuriem pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Piešķiramais finansējums ir sasaistīts ar minimālās algas apmēru, tādējādi tās celšana nozīmē arī partiju valsts finansējuma palielināšanu. Plānots, ka 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā — līdz 780 eiro, 2027.gadā — līdz 820 eiro, bet 2028.gadā — līdz 860 eiro, kas atbilstoši likumam nozīmēs arī regulāru partijām izmaksātā finansējuma pieaugumu.