Valdība konceptuāli atbalsta imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānu

Kopumā plānā iekļauti desmitiem iecerētu pasākumu, taču daļai no tiem būs nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos. Vienlaikus ministri valdības sēdē atzina, ka plāns ir tikai sākums pilnvērtīgas migrācijas politikas izveidei, līdz ar to vēl sagaidāmas diskusijas par konkrētu plāna pasākumu ieviešanu.

Noslēdzot diskusiju valdības sēdē, premjers Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka galvenais ir panākt jēdzīgu migrācijas politiku, taču atbalstītais plāns vēl automātiski neko nenozīmē un «nepaģēr» atrisinājumus.

Pirms tam diskusijās valdībā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) pauda, ka šis ir pirmais mēģinājums veidot imigrācijas politiku valstī, taču jau patlaban atbildīgajām institūcijām ir vērts domāt, kā veidot ārvalstu darba tirgus stratēģiju. Tāpat plāns neaizliedz piesaistīt turīgus ārvalstu investorus, tomēr šādā procesā nepieciešams ievērot nacionālās drošības intereses.

Vienlaikus ministrs atzina, ka atsevišķi plāna punkti būs tādi, kurus būs grūti īstenot īsā laika periodā.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) valdības sēdē vērsa uzmanību, ka tā bijusi liela kļūda, ka neviena valdība nav izveidojusi atbilstošu migrācijas politiku un stratēģiju. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) dokumentu uzskata par izteikti politisku, kas tapis ar parlamenta svētību. Vienlaikus viņš uzskata, ka plāna attīstībā vajadzētu likt uzsvaru uz nelegālo migrāciju un publiskā sektora reakciju uz nelegālo migrāciju. Attiecībā uz tautsaimniecību tikai tālākā procesa laikā būs redzama precīzāka stratēģija.

Valainis ir pārliecināts, ka plāna ieviešanā darāmā būs daudz, taču viņa priekšnojauta liecina, ka būs redzamas «dažādas attīstības šķautnes», īpaši runājot par tautsaimniecību.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) arī pauda pārliecību, ka nākotnē vēl būs gaidāmas debates un diskusijas, lai panāktu katra plāna pasākuma iekļaušanu normatīvajā regulējumā.

Plāns izstrādāts, balstoties uz secinājumiem, kurus izdarījusi Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par imigrācijas jautājumiem. Komisiju savulaik vadīja Jānis Dombrava (NA), un tās gala ziņojumā iekļautas vairākas rekomendācijas imigrācijas politikas un tās kontroles pilnveidošanai.

Valdība atbalstīja ziņojumā atspoguļotos izmeklēšanas komisijas secinājumos ietverto ieteikumu ieviešanas pasākumus, un visām par pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām līdz 2027. gada oktobrim jāziņo Iekšlietu ministrijai (IeM) par progresu pasākumu izpildē.

Savukārt IeM līdz 2027. gada decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par pasākumu izpildes gaitu.

Viens no būtiskākajiem plāna punktiem paredz izstrādāt un pieņemt Ministru kabineta noteikumus, nosakot trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuri var ieceļot un uzturēties Latvijā.

Vienlaikus paredzēts ierobežot trešo valstu pilsoņu iespējas nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajiem, saglabājot objektīvi pamatotus izņēmumus, kā arī ierobežot negodprātīgu starpniekfirmu izmantošanu ārvalstnieku nodarbināšanā. Paredzēts ierobežot ārvalstnieku darbību tādās platformās kā «Bolt» un «Wolt», pastiprinot personu identitātes un tiesību strādāt pārbaudes, kā arī ierobežojot iespēju platformās darboties personām, kurām nav atbilstoša tiesiskā pamata nodarbinātībai Latvijā.

Plānā paredzēti stingrāki nosacījumi trešo valstu studentu uzņemšanai, studiju apmeklējumam un kopējam īpatsvaram Latvijas augstskolās.

Vienlaikus paredzēts pastiprināt pašu augstskolu atbildību par pārkāpumiem trešo valstu studentu uzaicināšanā. Kā viena no sankcijām par būtiskiem pārkāpumiem paredzēta iespēja anulēt akreditāciju. Tāpat paredzēts aizliegt slēgt rekrutēšanas līgumus ar studentu piesaistes aģentūrām par trešo valstu studentu piesaisti, izņemot NATO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu pilsoņu piesaisti.

Plānā paredzēts noteikt, ka patvēruma meklētājiem ir regulāri jāreģistrējas, nosakot sodu par noteikumu neievērošanu. Patvaļīgas prombūtnes gadījumā paredzēts anulēt patvēruma pieprasījumu un izraidīt personu no valsts. Plāns paredz arī regulārus reidus.

Lai palielinātu Valsts robežsardzes kapacitāti, plānā paredzēta Valsts aizsardzības dienesta ieviešana Valsts robežsardzē.

Plāns paredz sagatavot grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību par apzinātu fiziska vai informatīva rakstura atbalsta sniegšanu ārvalstij vai tās interesēs migrācijas instrumentalizācijas un citu hibrīdapdraudējumu īstenošanā pret Latviju.

Tāpat paredzēts izvērtēt iespēju slēgt tiesiskās palīdzības līgumus ar valstīm, no kurām nāk vislielākās migrācijas plūsmas un ar kuru valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā saista ar ievērojamiem dokumentu viltojumu riskiem.

Vienlaikus paredzēts izvērtēt iespēju noteikt patvēruma meklētājiem pienākumu regulāri reģistrēties, ja tie uzturas ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, nosakot sodu par noteikumu neievērošanu, kā arī patvaļīgas prombūtnes gadījumos anulēt patvēruma meklētāja statusa pieprasījumu un izraidīt personu no valsts.

Plāns paredz ieviest Rīgas lidostā, kā arī starptautiskajos sauszemes un jūras pasažieru pārvadājumos jaunas drošības pārbaudes, lai pārliecinātos, vai netiek izmantotas biļetes, kuras reģistrētas uz citas personas vārda, veicot personu apliecinošu dokumentu un reģistrētās biļetes salīdzināšanu.

Attiecībā uz studentiem paredzēts precizēt Latvijas augstākās izglītības eksporta stratēģijas mērķus, lai novērstu pretrunas ar nacionālās drošības apsvērumiem. Tas nozīmē definēt studentu piesaistes mērķa valstis, noteikt stingrus personu kvalificēšanās studijām Latvijas augstskolās kritērijus, kā arī nostiprināt datos balstītu trešo valstu studentu uzraudzību studiju laikā un informētību par šo studentu gaitām pēc Latvijas augstskolas absolvēšanas.

Plāns paredz sagatavot grozījumus Augstskolu likumā, nosakot pienākumu ārvalstu studentiem apmeklēt studijas vismaz 70% apmērā un paredzot, ka no augstskolas ir atskaitāmi studenti, kuri mācību gada laikā bez attaisnojoša iemesla kavējuši vairāk nekā trīs dienas.

Vienlaikus iecerēts izvērtēt iespēju izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, nosakot ierobežojumus ārvalstu studentu, izņemot Eiropas Savienības, Šveices un NATO dalībvalstu pilsoņu, īpatsvaram Latvijas augstskolās, paredzot, ka tas nepārsniedz 50% no kopējā studējošo skaita, kā arī nosakot ierobežojumus trešo valstu studentu, izņemot NATO dalībvalstu studentu, īpatsvaram ārvalstu studentu kopskaitā.

Tāpat iecerēts veikt grozījumus tiesību aktos attiecībā uz ārvalstu studentu uzņemšanas prasībām, nosakot, ka trešo valstu studentu vērtējums nevienā priekšmetā pirms iestāšanās Latvijas augstskolās nedrīkstētu būt zem astoņām ballēm.

Ziņojumā rosināts izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā, paredzot iespēju anulēt izglītības iestādes akreditāciju par būtiskiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem, kas saistīti ar ārvalstu studentu uzņemšanu un uzturēšanās nosacījumu ievērošanu.

Plānā rosināts izstrādāt Latvijā nodarbināto trešo valstu valstspiederīgo darba laika uzskaites sistēmu, saskaņā ar kuru gan darbinieka uzaicinātājam, gan uzaicinātajam darbiniekam ir jānodrošina darba stundu reģistrēšana.

Tāpat nepieciešams izstrādāt grozījumus Imigrācijas likumā, nosakot, ka trešo valstu pilsoņus nodarbinātības nolūkos var uzaicināt tikai uzņēmums, kurā darbinieks veiks faktisko darbību.

Vienlaikus iecerēts izstrādāt un ieviest mehānismu pastiprinātai to uzņēmumu kontrolei, kuri veic ārvalstu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus.

Plāns paredz veikt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, nosakot trešo valstu valstspiederīgajiem pienākumu iegūt autovadītāja tiesības Eiropas Savienībā gadījumos, ja autovadītāja tiesības ir nepieciešamas darba pienākumu veikšanai Eiropas Savienībā reģistrētā uzņēmumā.

Tāpat paredzēts ieviest mehānismus uzaicināto trešo valstu autovadītāju faktisko braukšanas prasmju pārbaudei neatkarīgi no to trešajās valstīs iegūtajām autovadītāja tiesībām.