ĀM: Ņemot vērā Krievijas pieaugošo agresiju, ES aizsardzības gatavība jāsasniedz nekavējoties

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, padomes darba kārtībā bija jautājumi par 15. oktobra un 16. oktobra Eiropadomes darba kārtību, ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam, ES tiesību aktu vienkāršošanas procesa aktualitātēm un turpmākajiem soļiem, tiesiskuma situāciju ES un četrās kandidātvalstīs — Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā -, kā arī Eiropas Komisijas darba programmu 2027. gadam.

ĀM parlamentārā sekretāre aicināja turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai, fokusējoties uz gaisa aizsardzību un tās vajadzībām gaidāmajā ziemā, kā arī turpināt spiedienu uz Krieviju. Viņa atzīmēja, ka ES ir arī jāsaglabā un jāpalielina spiediens uz Krieviju, ieviešot jaunas sankcijas, jānodrošina spēkā esošo individuālo sankciju nepārtraukta pagarināšana un jāizvairās no nepamatotas personu svītrošanas no sankciju sarakstiem. Diskusijā par ES konkurētspēju Melbārde rosināja uz drīzu rezultātu sasniegšanu «Viena Eiropa, viens tirgus» ceļa kartes ieviešanā, saglabājot gan ieviešanas ātrumu, gan iniciatīvu kvalitāti.

Diskusijā par Eiropadomes darba kārtību ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Ukrainai jāturpina būt starp Eiropadomes galvenajām prioritātēm, it sevišķi, ņemot vērā Krievijas uzbrukumus Ukrainai un pieaugošos nekonvencionālos uzbrukumus pret ES dalībvalstīm.

Viedokļu apmaiņā par ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra Latvijas prioritātes, īpašu uzmanību pievēršot drošībai un aizsardzībai, arī izaicinājumiem, ar kuriem Latvija saskaras kā ES austrumu robežvalsts. Tāpat Melbārde atzīmēja, ka ir jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi Latvijas lauksaimniekiem un pietiekams finansējums stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras projektu, īpaši dzelzceļa projekta «Rail Baltica», īstenošanai.

Vizītes laikā ĀM parlamentārā sekretāre tikās ar Īrijas prezidentūras ES Padomē pārstāvjiem, lai skaidrotu Latvijas nostāju par nākamo ES daudzgadu budžetu un galvenajām prioritātēm. Melbārde arī piedalījās tā saucamajā «Kohēzijas draugu grupas» sanāksmē, kur kopā ar 16 citām ES dalībvalstīm koordinēja vienotu pieeju nākamā ES daudzgadu budžeta sarunās, uzsverot kohēzijas, kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku centrālo lomu konverģences un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.