Zemessardzes komandieris: Diaspora var atbalstīt Latvijas aizsardzību arī no ārvalstīm

Viņš vērsa uzmanību, ka patlaban tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par Zemessardzes atbalstītājiem, un viena no regulējuma daļām būs saistīta ar diasporu. Krjukovs pauda, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši var iesaistīties un līdzdarboties valsts aizsardzībā, arī, piemēram, darbojoties vietējās kopienās.

Zemessardzes komandieris uzsvēra, ka diaspora ir «dziļums». Viņš skaidroja, ka Latvijai tās ģeogrāfiskā izmēra dēļ ir ierobežots drošības dziļums, savukārt latviešu kopienas atrodas Austrālijā, ASV, Eiropā un citviet pasaulē. Tādēļ, pēc Krjukova paustā, Latvijas drošības atbalsta iespējas nav ierobežotas tikai Baltijas telpā.

Zemessardzes komandieris sacīja, ka viens no veidiem, kā ārvalstīs dzīvojošie var līdzdarboties, ir veicināt informētību par Latviju un to, kā tā tiek sargāta. Tāpat Krjukovs minēja iespēju iesaistīties citās organizācijās.

Zemessardzes komandieris klāstīja, ka pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas būs jāmeklē risinājumi sadarbībai ar Latvijas vēstniecībām un militārajām pārstāvniecībām, tostarp domājot par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu apmācību iespējām un citiem veidiem, kā viņi varētu līdzdarboties valsts aizsardzībā.

Krjukovs arī uzsvēra, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi var iestāties Zemessardzē. Pēc viņa paustā, ir cilvēki, kuri no ārvalstīm regulāri brauc uz Latviju piedalīties apmācībās, savukārt ir tādi, kuri kādu laiku nav darbojušies Zemessardzē darba saistību dēļ ārvalstīs un vēlāk atgriezušies Latvijā. Viņš piebilda, ka dienestam Zemessardzē ir likumā noteikts vecuma ierobežojums.

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV) uzsvēra, ka plašas krīzes situācijā cilvēkiem jābūt gataviem noteiktu laiku par sevi parūpēties pašiem.

Viņa atzīmēja, ka vēstniecības sniegs visu nepieciešamo atbalstu, tomēr cilvēkiem, kuri nebūs laikus veikuši sagatavošanās darbus, plašas krīzes situācijā būs krietni grūtāk. Melbārde skaidroja, ka vēstniecību darbinieki šādā situācijā būs aizņemti ar daudziem darbiem un arī telefona līnijas var nesasniedzamas.

Melbārde klāstīja, ka vēstniecības jau sadarbojas ar diasporas kopienām — ĀM un vēstniecību rīcībā esot plašs diasporas un diasporas organizāciju kontaktu saraksts, un šie kontakti tiek regulāri uzturēti. Viņa uzsvēra, ka ciešu attiecību veidošana ar vietējo diasporu ir viens no vēstnieku un vēstniecību pienākumiem.

ĀM parlamentārā sekretāre aicināja diasporas organizācijas sadarbībā ar vēstniecībām un citām nevalstiskajām organizācijām Latvijā rīkot seminārus par to, kā labāk sagatavoties krīzes situācijām. Tāpat Melbārde aicināja, uzturoties valstīs ar paaugstinātiem riskiem, reģistrēties Konsulārajā reģistrā, lai konsulārā dienesta rīcībā būtu informācija par to, kur atrodas Latvijas valstspiederīgie.

Viņa uzsvēra, ka cilvēka personīgā atbildība un sagatavošanās krīzes situācijām, arī reģistrēšanās un savu kontaktu nodošana konsulārā dienesta rīcībā, ir izšķiroša.

Biedrības «Latvijas Platforma attīstības sadarbībai» (LAPAS) direktore Inese Vaivare akcentēja, ka krīzes situācijās līdztekus organizētajai palīdzībai, kas tiek sniegta ar ANO aģentūru, Eiropas Savienības programmu un citu mehānismu starpniecību, jāņem vērā arī brīvprātīgā palīdzība. Vaivare pieļāva, ka tajā būtiski iesaistītos arī diaspora.

Pēc viņas paustā, krīzēs nav iespējams iepriekš paredzēt, cik cilvēku spontāni iesaistīsies un kādu palīdzību viņi būs gatavi sniegt, tādēļ institūcijām un organizācijām jāiemācās ar cilvēkiem strādāt un viņus iesaistīt.

Vaivare uzskata, ka krīzes situācijā noteicoša būs nevis cilvēkam iepriekš piešķirta funkcija, bet viņa vērtības un motivācija palīdzēt. Viņasprāt, uzturot latvisko identitāti un piesaisti Latvijai, tiek veidota cilvēku grupa, kas krīzes situācijā būs gatava iesaistīties.

LAPAS direktore vērsa uzmanību uz koordinētas rīcības nozīmi. Viņa sacīja, ka, ja par to netiek domāts iepriekš, palīdzības sniegšana var radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu, piemēram, humānā palīdzība var dublēties, var nebūt vietas tās izvietošanai, bet pārtikas produkti var sabojāties.

Vaivare uzsvēra, ka Latvijā nav nevienas sertificētas humānās palīdzības organizācijas, un tādēļ plašas krīzes gadījumā palīdzības koordinēšanā, visticamāk, būtiska loma būs arī ārvalstu organizācijām. Viņa arī klāstīja, ka līdzšinējā pieeja civilajai aizsardzībai tiek balstīta uz projektiem, un sabiedrības sistemātiskajai izglītošanai par civilo aizsardzību tiek pieiets fragmentāri.

Pēc Vaivares paustā, šāda pieeja krīzes situācijā var novest pie nesaskaņotas rīcības, tāpēc vajadzīgs jau iepriekš attīstīt prasmes, arī, piemēram, decentralizētā līmenī.

Savukārt Aizsardzības ministrijas (AM) Krīzes vadības departamenta direktora vietnieks Edgars Svarenieks informēja, ka tiek aktualizēts diasporai paredzētais buklets rīcībai krīzes situācijā.

Viņš pieminēja, ka sākotnēji buklets tika izdots Latvijā dzīvojošajiem, bet vēlāk tika sagatavota arī diasporai paredzēta versija. Kopš tās izdošanas pagājuši četri gadi, un tagad buklets ir pilnveidots un aktualizēts, un patlaban notiek tā maketēšana.

Svarenieks norādīja, ka buklets būs pieejams drukātā un elektroniskā formātā. Viņš aicināja ārvalstīs dzīvojošos iepazīties gan ar Latvijas sagatavoto informāciju par rīcību krīzes situācijās, gan ar savas mītnes valsts norādījumiem.

Pēc AM Krīzes vadības departamenta direktora vietnieka paustā, krīzei jāgatavojas savlaicīgi, savukārt valsts cilvēkiem sniedz metodiskus norādījumus par to, kā šādām situācijām sagatavoties.

Jau rakstīts, ka piektdien Ārlietu ministrijā notika Latvijas diasporas forums, kurā pievērsās arī diasporas un ārvalstīs esošo Latvijas valstspiederīgo rīcībai krīzes situācijās, kā arī diasporas kopienu iespējamajam ieguldījumam Latvijas atbalstam.