Tiesa liek Kadžulim atsaukt apsūdzības «Vienotībai» un atvainoties partijai

Tiesa uzdeva Kadžulim atsaukt nepatiesās apsūdzības pret «Vienotību» un publiski atvainoties.

Tiesa spriedumā atzina, ka Kadžuļa izteikumi ir uzskatāmi par ziņām, nevis viedokli, jo tie attiecas uz konkrētām darbībām un ir pakļaujami patiesības pārbaudei. Tiesa konstatēja, ka izteikumi satur tiešu norādi uz to, ka partijas «Vienotība» ģenerālsekretārs Artis Kampars 2014. gada Saeimas vēlēšanās esot izdarījis Krimināllikuma 92. pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma mēģinājumu — vēlēšanu dokumentu viltošanu, nepareizu balsu saskaitīšanu un aizklātas balsošanas pārkāpšanu.

Tiesa secināja, ka Kadžulis nav pierādījis izplatīto ziņu patiesumu.

Tiesa uzsvēra, ka izteikuma kopējais konteksts liecina par Kadžuļa mērķi priekšvēlēšanu periodā diskreditēt partiju un tās biedrus, būtiski pazeminot partijas sabiedrisko novērtējumu. Raidījumā paužot apmelojošas ziņas par partijas iesaisti valsts demokrātisko iekārtu apdraudoša nozieguma izdarīšanā, Kadžulis ir veicis neatļautu darbību, rupji aizskarot partijas goda un cieņas jeb reputācijas aizsardzības intereses.

Tiesa arī norādīja, ka nepamatotu, diskreditējošu ziņu izplatīšana par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ne tikai apdraud politiskās partijas turpmāko darbību, bet arī kropļo demokrātisko procesu norisi valstī kopumā.

Tiesa uzlikusi Kadžulim pienākumu atsaukt apstrīdētos izteikumus par iespējamo lūgumu viltot vēlēšanu rezultātus un atvainoties partijai «Vienotība».

Partijas «Vienotība» advokāts Andris Tauriņš norādīja, ka tiesa ir skaidri atzinusi, ka Kadžuļa izteikumi satur tiešu norādi uz smaga nozieguma mēģinājumu.

«Tikpat būtiski ir tas, ka nepamatotas, diskreditējošas ziņas par noziedzīgām darbībām ne tikai grauj konkrētās partijas reputāciju, bet arī kropļo demokrātisko procesu norisi valstī kopumā,» uzsvēra Tauriņš.

Tauriņš skaidroja, ka vienlaikus spriedums apstiprina, ka nevainīguma prezumpcija aizsargā arī juridiskās personas — politiskās partijas, un nevienam nav tiesību bez pierādījumiem apsūdzēt to biedrus darbībā, kas apdraud demokrātiskās iekārtas pamatus.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā līdz 27. jūlijam.

Jau ziņots, ka uzņēmuma «Soaar» vadītājs Kadžulis apgalvoja, ka «Vienotības» toreizējais ģenerālsekretārs Kampars 2014. gadā esot centies ietekmēt Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas iznākumu.

Kadžulis, kurš tika apsūdzēts lietā par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepirkumā, LTV apgalvoja, ka 2014. gada rudenī notikušo 12. Saeimas vēlēšanu naktī Kampars viņu esot aicinājis parunāties un paudis bažas, ka Solvitai Āboltiņai varētu pietrūkt balsu iekļūšanai Saeimā. «Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta,» it kā Kampara pirms desmit gadiem teikto atstāstīja Kadžulis. «Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] teica — nu tad būs visādi,» apgalvoja Kadžulis.

Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus varot pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12. Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no «Vienotības» saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.

Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis Satversmes aizsardzības birojam (SAB), tomēr atsaucība esot izpalikusi. SAB savukārt iepriekš aģentūrai LETA teica, ka no Kadžuļa nav saņēmis oficiālu iesniegumu saistībā ar iespējamu 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu vai mēģinājumiem to darīt.

Kampars Kadžuļa izteikumus vērtēja kā absurdus un nepatiesus.

Prokuratūra pārbaudē nav konstatējusi mēģinājumus ietekmēt 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātu, iejaucoties informācijas sistēmu darbībā.