Rīgā sākta pilsētvides zaļināšanas plāna pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana

Apspriešana notiks līdz 31. jūlijam tīmekļvietnē «riga.lv».

LETA jau ziņoja, ka pašvaldība izstrādājusi Rīgas pilsētas zaļināšanas plānu 2027.-2031. gadam, kas paredz zaļo jumtu, mikromežu un kabatas parku izveidi.

Plānā noteikti vairāki attīstības virzieni, piemēram, ielu telpu un publisko laukumu zaļināšana, mikromežu izveide, kabatas parku izveide, zaļie risinājumi pašvaldībai piederošās teritorijās un kombinēto lietus ūdens risinājumu ieviešana Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.

Lai to īstenotu, plānots veidot apstādījumus ielu telpā, kur ir karstumsala vai plūdu risks un ir liels ietekmēto iedzīvotāju skaits — 100 iedzīvotāji vai nodarbinātie, rēķinot uz vienu hektāru.

Kā skaidro plāna autori, projekta «Life Latest adapt» laikā veikta ar klimata pārmaiņām saistītu problēmvietu kartēšana Rīgas teritorijā. Veicot 186 problēmvietu sadalīšanu pēc prioritātēm, secināts, ka prioritārākās problēmvietas atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijā — Centra, Vecpilsētas, Avotu un Grīziņkalna apkaimēs.

Ielu telpu zaļināšanai plānā paredzēta jaunu ielu apstādījumu veidošana, priekšroku dodot jaunu koku stādīšanai un vairākpakāpju apstādījumu veidošanai. Vietās, kur koku stādīšana nav iespējama, plānots izvērtēt iespēju stādīt krūmus un ziemcietes.

Iecerēts veidot jaunus apstādījumus vai aizvietot jau esošās apdobes un ceļu sadalošās joslas ar apjomīgākiem apstādījumiem. Tāpat ieteikts apvienot jau esošās apdobes un tajās veidot vairākpakāpju apstādījumus.

Esošajos apstādījumos iecerēts integrēt dabā balstītus risinājumus — ievalkas, lietus dārzus, noteces no blakus teritorijas — ielas, ietves, ēkām, tādā veidā nodrošinot lietus ūdens infiltrāciju.

Blīvi apbūvētās teritorijās, kur ir karstumsala, ieteikts uzstādīt sabiedriskā transporta pieturvietas ar zaļo jumtu, kā arī zaļināšanu sistemātiski iekļaut ielu rekonstrukcijas projektos.

Publisko laukumu zaļināšanai paredzēts veidot apstādījumus un ieviest dabā balstītus risinājumus publisko laukumu un skvēru teritorijās, kas tiek aktīvi izmantotas — tirgi, bērnu rotaļu laukumi, publiski laukumi, un kurās ir novērojama karstumsala vai plūdu risks.

Šādās teritorijās ieteikts ieviest tādus apstādījumus, kas veicina bioloģisko daudzveidību, mazina karstumsalu un plūdu riskus, kā arī rada kvalitatīvu ārtelpu.

Plāns arī piedāvā mikromežu izveidi teritorijās, kur ir karstumsala vai plūdu risks. Mikromežus piedāvāts veidot brīvās teritorijās ap ceļu infrastruktūru, piemēram, rotācijas apļos un ap nobraucamajiem ceļiem, tādējādi veicinot bioloģisko daudzveidību un mazinot vajadzību šīs teritorijas regulāri apsaimniekot, piemēram, pļaujot zāli, kā arī mazinot plūdu risku un karstumsalu.

Savukārt plānotie kabatas parki būšot mazi, 0,02-0,5 hektārus lieli parki blīvi apdzīvotās teritorijās, kurās ir identificēti neapbūvēti pašvaldības īpašumi un kurās ir konstatētas karstumsalas vai plūdu riska problēmas. Šādās teritorijās ieteikts veidot ekstensīvus apstādījumus, kas sastāv no kokiem, krūmiem, ziemcietēm un zemsedzēm.

Pašvaldībai piederošajās ēkās un tām pieguļošajās teritorijās, tostarp izglītības iestādēs, plānots ieviest dabā balstītus risinājumus, kas mazina karstumsalu, plūdu riskus un veicina bioloģisko daudzveidību.

Piemēram, plānā piedāvāts veidot zaļos jumtus un sienas, veikt plašus daudzpakāpju apstādījumus, veidot ilgtspējīgas lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas gruntī un apstādījumos.

Zaļināšanas plānā paredzēta stenotajā invazīvo sugu sarakstā iekļauto sugu ierobežošana Rīgas teritorijā, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas spēju palielināšana un izmantošana pilsētas apstādījumu augsnes uzlabošanai.

Paredzēta arī pašvaldības īpašumos esošo koku augšanas apstākļu un apdobju uzlabošana.

Plāns paredz izstrādāt Rīgas zaļās infrastruktūras karti vietnē «GeoRiga», norādot atbildīgo Rīgas domes struktūrvienību par katras zaļās infrastruktūras zemes vienības apsaimniekošanu.

Zaļināšanas plāns paredz arī izglītošanas pasākumus, apmācības, kā arī saistītu rīcības plānu izstrādi, piemēram, ieteikts sākt integrētā komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāna izstrādi visas pilsētas teritorijai ar mērķi novērst piesārņota lietus ūdens nonākšanu kanalizācijas sistēmās.

Lai nodrošinātu plašāku iedzīvotāju un uzņēmumu iesaisti pilsētas zaļināšanā, plānots nodrošināt informācijas pieejamību, kā arī to aktīvi izplatīt un komunicēt, kā arī noteikt sabiedrības līdzdalības koordinatoru pilsētvides zaļināšanā.

Lai vairotu zaļināšanas ideju īstenošanu, plānots līdzdalības budžeta infrastruktūras projektos iekļaut zaļo risinājumu attīstību, kā arī paplašināt projektu «Atbalsts Rīgas iedzīvotāju biedrībām pašvaldības zemes vienību sakopšanai», tajā iekļaujot ne tikai melnzemi un sēklas, bet arī ziemciešu stādus un krūmus, kā arī izveidot programmu izglītības iestādēm, lai veicinātu dabā balstītu risinājumu ieviešanu.

Kā norāda plāna izstrādātāji, daļu no pasākumiem iespējams īstenot esošo resursu un deleģēto funkciju ietvaros. Vienlaikus ieteikts piesaistīt Eiropas Savienības un citus fondus, kā arī nepieciešams strādāt pie ārējā finansējuma piesaistes.