Premjere: ZZS būs jāatbild par koalīcijas partneru un sabiedrības pievilšanu

Preses konferencē pēc piektdien notikušās valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes Siliņa pauda, ka Stambulas konvencijas jautājumu atsevišķi politiķi bija «uzlikuši galdā», lai šķeltu sabiedrību un novirzītu uzmanību no ekonomikas jautājumiem.

«Jā, es esmu vīlusies savos koalīcijas partneros. Jā, viņi ir pievīluši savu doto solījumu gan man, gan koalīcijas partneriem, gan sabiedrībai, un nu jau arī starptautiski, un viņiem par to būs jāatbild,» teica premjere.

Vaicāta, kā viņiem par to būs jāatbild, Siliņa skaidroja, ka tuvākajās dienās gaidāmas iekšējās konsultācijas «Jaunajā vienotībā» (JV). «Un es padošu ziņu, kā viņi atbildēs,» teica Siliņa.

Premjere ZZS rīcību salīdzināja ar laulībā veiktiem sānsoļiem. Vienreiz ziemā jau šāds sānsolis esot bijis. «Un jautājums ir, cik ilgi sieva izturēs. Tas ir kā vardarbībā — jautājums, cik ilgi viņa klusēs? Neklusēs,» pauda Siliņa.

Savukārt FICIL valdes priekšsēdētājs Reinholds Šneiders žurnālistiem atzina, ka padome nav priecīga par jaunākajiem notikumiem parlamentā. Viņš uzsvēra, ka par šo jautājumu vispār nebija jābūt diskusijām — ir virkne citu jautājumu, kas būtu jārisina aktīvāk. Tāpat ārvalstu investoros bažas rada, kā šis Saeimas lēmums būs ietekmējis Latvijas reputāciju, viņš atzina.

Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un ZZS balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

«Centrs Marta» un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Organizācijas vērtē, ka konvencija ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, kas aizsargā sievietes, bērnus un vardarbības riskam pakļautus cilvēkus, jo tā uzliek valstij pienākumu ne vien sodīt varmākas, bet arī attīstīt preventīvus mehānismus, izglītot sabiedrību, nodrošināt palīdzību upuriem un stiprināt tiesībsargājošo institūciju spējas novērst vardarbību.

Organizācijas arī atzīmē, ka likumprojekts tika skatīts sasteigti un šajā procesā nenotika pilnvērtīga sabiedrības, ekspertu un iesaistīto pušu diskusija. Ārlietu komisijas sēdēs netika nodrošināta iespēja atbildīgajām ministrijām, tostarp ĀM, izteikties par ieceri.

Vēstules autori uzsver, ka sabiedriskajā telpā ir novērojama dezinformācijas kampaņa saistībā ar atsevišķu konvencijas pret vardarbību pantu atbilstību Satversmei un citiem likumiem.

Ņemot vērā, ka konvenciju pret vardarbību ir ratificējušas 39 Eiropas Padomes dalībvalstis, uzskatām, ka Latvijas izstāšanās būtiski kaitētu mūsu valsts starptautiskajai reputācijai, apdraudot Latvijas kā eiropeiskas, tiesiskas, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību atbalstošas valsts tēlu, pausts vēstulē.

Vēstuli parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku, tostarp Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, sabiedriskā aktīviste un kādreizējās Latvijas Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka, aktieri Vilis Daudziņš, Zane Daudziņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kaspars Gods, Inga Ungure, režisori Matīss Kaža, Uģis Olte, Elmārs Seņkovs, mūziķi Ralfs Eilands, Aija Andrejeva, Jēkabs Nīmanis, Marta Grigale, rakstnieces Inese Zandere, Ieva Melgalve, Inga Gaile un citi.

Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija «Amnesty International». Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka «Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes».

Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija «Latvija pirmajā vietā» (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas — Nacionālā apvienība (NA), «Apvienotais saraksts» (AS) un «Stabilitātei», kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas «Jaunā vienotība» (JV) un «Progresīvie».

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un «Progresīvo» politiķi, bet divi deputāti — Igors Rajevs un Didzis Šmits — atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai — vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs līdz šim par konvencijas denonsēšanu ir izteicies ļoti izvairīgi, nepaužot atbalstu vienai vai otrai pozīcijai. Pēc prezidenta vārdiem, šādi viņš cenšoties ieturēt neitralitāti, lai nekļūtu par priekšvēlēšanu cīņu dalībnieku. Rinkēvičs ir pieļāvis, ka pēc Saeimas lēmuma jautājums par izstāšanos no konvencijas nonāks uz «viņa galda», un tad viņš vispusīgi to izvērtēšot un pieņemšot lēmumu.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.