LVM pārsūdzēs KP piemēroto naudas sodu

LVM valdes loceklis atgādināja, ka LVM ilgtermiņa mežizstrādes līgumus (IML) saņēma mantojumā, kad uzņēmums tika dibināts 2000. gadā. LVM uzreiz pēc dibināšanas IML apturēja, bet tiesa lika tos pildīt.

Krūmiņš uzsvēra, ka LVM iepriekš vērtēja IML un pasūtīja vairākus juridiskos atzinumus. Risku izvērtējums bija tāds, ka civiltiesiskie līgumi ir jāturpina pildīt.

Paralēli arī KP bija pētījusi IML un veica pārrunas ar LVM. Krūmiņš informēja, ka visas sarunu procedūras laikā KP norādīja, ka IML, iespējams, ir konkurences pārkāpums. Līdz ar to LVM juridiski nebija pamata veikt kaut kādas darbības par iespējamu pārkāpumu vai neatbilstību.

Savukārt sarunu procedūras noslēgumā šī gada janvārī LVM saņēma nepārprotamu KP norādījumu, ka IML ir neatbilstības un uzņēmums 20 dienu laikā iesniedza prasības tiesā, lai pārtrauktu IML izpildi, uzsvēra Krūmiņš.

LVM valdes loceklis uzskata, ka LVM darīja visu iespējamo, lai pašreizējā normatīvajā regulējumā rīkotos tiesiski.

Krūmiņš atzina, ka kopumā IML līgumi ir neatbilstoši pašreizējai tirgus situācijai.

LVM Juridiskās daļas vadītājs Andis Zalpēteris uzsvēra, ka LVM nav slēgusi nevienu mežizstrādes līgumu, bet tikai tos pārņēmusi 2000. gadā. Pārņemot šīs saistības, LVM konstatēja, ka trīs virsmežniecības, pēc uzņēmuma uzskatiem, nelikumīgi bez konkursa pagarinājušas IML līdz pat 2096. gadam.

Zalpēteris sacīja, ka LVM par šo vērsās tiesā un trijās instancēs mēģināja tiesāties, lai samazinātu IML ilgumu un tie izbeigtos 2004. gadā un 2005. gadā, kā to paredzēja sākotnēji noslēgtie līgumi. Savukārt tiesas nolēmums bija tāds, ka LVM ir jāizpilda visi līgumi noteiktajos termiņos.

LVM Juridiskās daļas vadītājs pauda, ka 2020. gadā KP veica pirmo pieprasījumu LVM par IML un vairāk nekā sešu gadu garumā notika pārbaude, un abas iestādes apmainījās ar vairāk nekā 20 pieprasījuma vēstulēm un atzinumiem, un līdz 2025. gada decembrim LVM no KP nebija saņēmusi nepārprotamas norādes par to, ka IML neatbilst Konkurences likumam.

Zalpēteris uzsvēra, ka pārrunu brīdī ar KP pārkāpums bija novērsts, jo IML ar tiesas spriedumu bija apturēti. KP prasīja no LVM nekavējoties pārtraukt IML, kā to paredz Konkurences likums, bet uzņēmumam to neļāva izdarīt citi likumi, tostarp Civillikums, kas neļauj vienpusēji atkāpties no tiesiski noslēgta līguma, un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.

Izvērtējot visus riskus, LVM konstatēja, ka vienīgais veids, kā pārtraukt IML, ir caur tiesu. Ja LVM izvēlētos vienpusēji atkāpties no IML līgumu izpildes, tas varētu radīt būtiskus zaudējumus gan LVM, gan valstij, jo pastāvēja ļoti lieli tiesvedību riski ar zaudējumu atlīdzināšanas pienākumiem un līgumsoda atlīdzināšanas pienākumiem IML partneru pusē, norādīja Zalpēteris.

Patlaban lielākā daļa IML ir apturēta civilo tiesvedību rezultātā, izņemot vienu tiesvedību, kurā ar apgabaltiesas lēmumu atcelta iepriekš piemērotā pagaidu aizsardzība, atzina Zalpēteris.

Jau ziņots, ka KP piemērojusi LVM 7,86 miljonu eiro naudas sodu par nepamatotu konkurences priekšrocību radīšanu IML partneriem un noteikusi divus tiesiskos pienākumus, kas paredz pārtraukt no IML izpildes izrietošo priekšrocību nodrošināšanu IML partneriem un kokmateriālu tirdzniecībā piemērot tādas pārdošanas procedūras, kas visiem ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem nodrošina vienlīdzīgas iespējas iegādāties kokmateriālus.

KP konstatējusi, ka SIA «Pata Saldus», AS «Pata Strenči», SIA «Pata Jēkabpils», SIA «Berivs», SIA «Krebsar» un SIA «ACA Timber» saņēmuši piekļuvi konkrētiem kokmateriāliem un mežizstrādes tiesībām, kā arī nepiedalījās publiskās izsolēs un nekonkurēja par meža resursiem ar citiem tirgus dalībniekiem, kamēr pārējie tirgus dalībnieki resursus varēja iegūt tikai publiskās izsolēs, konkurēja savā starpā par ierobežotajiem resursiem un tiem nebija līdzvērtīgu piekļuves iespēju.

KP secinājusi, ka pārkāpuma sekas atsevišķiem IML partneriem radīja nepamatotas konkurences priekšrocības un mazināti uzņēmējdarbības riski, kamēr pārējie tirgus dalībnieki tika diskriminēti. Tāpat secināts, ka citiem tirgus dalībniekiem pieejamais skujkoku zāģbaļķu apjoms samazinājās, kā arī pārkāpums ilgstoši deformēja konkurenci kokmateriālu tirgū un negatīvā ietekme skāra arī saistītos tirgus.

KP norāda, ka 2023. gadā spēkā bijuši 11 ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, un garākā līguma termiņš noteikts līdz 2096. gadam.

Tāpat vēstīts, ka SIA «Pata Saldus», SIA «Pata Jēkabpils», AS «Pata Strenči» un SIA «Berivs» tiesā pārsūdzēs KP lēmumu par LVM ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem (IML), aģentūru LETA informēja «Pata Saldus» un «Pata Jēkabpils» valdes loceklis Jānis Mierkalns.

Uzņēmumu ieskatā lēmums ir prettiesisks, jo KP ignorējot likumus un tiesas nolēmumus.

LETA arī ziņoja, ka «Pata Saldus» un «Pata Jēkabpils» jūlijā saņēmuši Kurzemes apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš piemērotā pagaidu aizsardzība saistībā ar LVM slēgto IML izpildi.

KP izpētes lietu par šo līgumu izpildi pēc 2020. gada 1. janvāra ierosināja 2026. gada februārī.

KP atbilstoši Konkurences likumā noteiktajam pirms lietas ierosināšanas 2024. gada 14. decembrī sāka pārrunas ar LVM par tās darbības neatbilstības Konkurences likumam novēršanu, nosūtot attiecīgu vēstuli. Pēc pārrunu sākšanas KP ir gan tikusies, gan sarakstījusies ar LVM, atkārtoti aicinot LVM rast risinājumu IML jautājumā.

LETA jau ziņoja, ka KP 2025. gada 10. jūnijā nosūtīja LVM un Zemkopības ministrijai (ZM) vēstuli, kurā norādīja uz IML negatīvo ietekmi uz konkurenci un lūdza LVM un ZM kopīgi sagatavot priekšlikumus risinājumiem, lai novērstu konkurences tiesību pārkāpumu. ZM norādīja, ka kopā ar LVM strādā pie risinājumu rašanas un plāno līdz 2025. gada augustam iesniegt risinājumu priekšlikumus. Taču minētajā termiņā tie netika saņemti, un 2025. gada 26. septembrī KP atgādināja par nepieciešamību rast risinājumus brīvas un godīgas konkurences koksnes tirgū nodrošināšanai.

Savukārt 2025. gada 28. novembrī KP pārstāvji tikās ar tā brīža zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS), lai pārrunātu ar IML saistīto problemātiku un aplūkotu iespējamos situācijas risinājumus. Pēc KP minētā, zemkopības ministrs apsvēra iespēju rosināt tiesiskā regulējuma izmaiņas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci ne tikai saistībā ar meža resursu izmantošanu, bet arī citiem vides resursiem. Taču, pēc KP vēstītā, konkrētāki priekšlikumi līdz šim nav saņemti.

Tāpat 2025. gada 5. decembrī KP atkārtoti nosūtīja LVM vēstuli, kurā atkārtoti norādīja uz konkurences neitralitātes principa pārkāpumu saistībā ar IML un noteica termiņu līdz 23. decembrim konkrētu priekšlikumu iesniegšanai rakstiskā formā. Vienlaikus KP informēja LVM, ka konkrētu priekšlikumu neiesniegšanas gadījumā KP būs tiesības ierosināt pārbaudes lietu un, pārkāpuma konstatēšanas gadījumā, piemērot LVM sankcijas par konkurences tiesību pārkāpumu.

KP atzīmēja, ka pārrunas pirms lietas ierosināšanas, dodot iespēju LVM novērst neatbilstību konkurences neitralitātei, ilga vairāk nekā vienu gadu.

Vienlaikus KP pauda, ka 2022. gada 29. decembrī saņēma Ģenerālprokuratūras vēstuli, kurā norādīts, ka pārbaudes rezultātā LVM iesniegts prokurora brīdinājums par IML pārveidošanas procedūru, vēršot LVM uzmanību uz nepieciešamību ievērot uz valsts kapitālsabiedrībām attiecināmo regulējumu par līgumu slēgšanu un uz IML pārveidošanas procedūras izvēles pamatotību. Tāpat norādīts, ka 2022. gada 29. decembrī ZM kā meža nozares augstākajai iestādei Latvijā nosūtīta vēstule, rosinot lemt jautājumu par regulējuma izstrādi, kas attiektos uz IML darbību un ļautu novērst nevienlīdzīgas attieksmes risku pret tirgus dalībniekiem. Līdz ar to kopš 2022. gada noslēguma gan LVM, gan ZM rīcībā ir informācija par nepieciešamību risināt jautājumu saistībā ar IML.

Šogad februāra sākumā LVM informējusi KP, ka tā ir vērsusies tiesā ar prasības pieteikumiem par IML laušanu. Vienlaikus, atsaucoties uz ierobežotas pieejamības informāciju, LVM nesniedza KP papildu informāciju par prasības pieteikumu saturu. Līdz ar to KP noteiktajā termiņā LVM nesniedza informāciju, ka neatbilstība ir novērsta, kā rezultātā KP ierosināja lietu.

Jau ziņots, ka LVM, ņemot vērā KP viedokli un norādes par brīvas un godīgas konkurences koksnes tirgū nodrošināšanu, ir vērsusies Rīgas pilsētas tiesā ar prasības pieteikumu par IML atzīšanu par spēkā neesošiem, vienlaikus lūdzot tiesu apturēt to darbību līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas nolēmums.

Kompānijā norādīja, ka KP kopš 2020. gada veic izpēti par Valsts meža dienesta (VMD) noslēgtajiem un LVM saskaņā ar likumu pārņemtajiem un administrētajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem.

Uzņēmumā atzīmēja, ka 2025. gada 19. decembrī notika KP un LVM tikšanās, savukārt 2026. gada 9. janvārī LVM saņēma KP vēstuli, kurā pausts viedoklis par IML radītajiem konkurences tiesību riskiem.

LVM skaidroja, ka IML priekšvēsture ir saistīta ar periodu ilgi pirms LVM dibināšanas un šo līgumu pirmsākumi nav saistāmi ar uzņēmuma izveides procesu un darbību. Tāpat, dibinot LVM pirms 26 gadiem, ar VMD likumu noteica, ka uzņēmumam ir jāpārņem saistības, kas izriet no IML. Kompānijā atzīmēja, ka LVM darbības laikā nav noslēgusi nevienu jaunu IML, bet ir administrējusi tikai vēsturiskos līgumus.

Kompānijā norādīja, ka kopš darbības sākuma LVM meklēja veidus IML atcelšanai, par nelikumīgiem uzskatot nesamērīgi ilgos līgumu darbības termiņus un veidu, kādā tos pagarināja VMD reģionālās struktūrvienības — virsmežniecības.