Viņš atzīmēja, ka «Rail Baltica» projekta plānošana ir nepareiza valstiskā līmenī. Ja kādreiz projekta izmaksas bija plānotas 1,9 miljardu eiro apmērā, tad tagad tās prognozētas aptuveni desmit miljardu eiro apmērā.
«Protams, ir inflācija, bet ir skaidrs, ka nav bijusi laba plānošana un projekta virzība. Es personīgi nesaprotu, kā mēs tagad varētu atbalstīt gandrīz 10 miljardu izdevumus «Rail Baltica». Varbūt daudziem iedzīvotājiem bija sapnis, ka mēs Rīgā iekāpsim vilcienā un izkāpsim Berlīnē, tagad saprotam, ka Rīgā nekāpsim, bet Salaspilī. 10 miljardi eiro! Latvijai nav naudas, un neviens godīgi nevar pateikt, ka mēs vispār nevaram atļauties «Rail Baltica»,» uzvēra Krauze.
Ministrs akcentēja, ka tādu naudu Latvija no budžeta projektam atvēlēt nevar, kas rada nepieciešamību aizņemties. Brisele sākotnēji no projekta solīja finansēt 85%, bet šobrīd var secināt, ka reālais finansējums būs daudz mazāks un var gadīties otrādāk, ka 15% iedod Brisele un 85% jāfinansē Latvijai.
«Es nevaru piekrist tam, ka mani bērni un vēl mazbērni maksās par «Rail Baltic», kur vēl nevar zināt, vai būs vilcieni, kas tur brauks. Par tiem neviens šobrīd nerunā,» atzina Krauze.
Ministrs norādīja, ka šis ir viņa personīgais viedoklis un par to partijā nav runāts. ZZS viedoklis ir, ka 85% no projekta ir jāfinansē Eiropai un «Rail Baltica» trasei jāienāk arī Rīgā, kā arī ir jāzina finanšu avoti.
«Ja mums nav naudas, tad mēs nepērkam luksusa lietas ne sev, ne mājai, ne ģimenei. Šajā gadījumā mēs sēžam koka šķūnītī un sapņojam, ka mums būs pils, ka mums kāds iedos miljardus, par ko šo pili uzcelt,» atzīmēja ministrs.
Tāpat viņš minēja, ka projekta izveidē ir arī daudz mītu, piemēram, par militāro mobilitāti. Militārā mobilitāte ir ļoti būtiska, bet patlaban tās mērķiem ir pieejams labs ceļu tīkls un «Rail Baltica» gadījumā Latvijā ir paredzēts izbūvēt tikai četrus tiltus, kas, ņemot vērā, kā Ukrainā militārajā konfliktā tiltus iznīcina, militārajai mobilitātei būtisku vērtību nesniegs.
Tiltus nosargāt nevar un militārajai mobilitātei daudz būtiskāk ir izveidot labu ceļu tīklu, skaidroja Krauze.
Kā vēstīts, Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par «Rail Baltica» projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši «Rail Baltica» izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā «Rail Baltica» pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.