Kazāks: Piedāvātais risinājums par iemaksu samazināšanu pensiju otrajā līmenī ilgtermiņā nav optimālākais sabiedrībai

«Ja nākotnē kāda iemesla dēļ pašlaik ierosinātā viena procentpunkta atlikšana atpakaļ pensiju otrajā līmenī kavēsies, tad tas var radīt pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas,» uzsvēra centrālās bankas vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 10% no sociālo iemaksu likmes, taču šobrīd tiek novirzīti 6%.

Jāatgādina, ka, ieviešot fondēto pensiju sistēmu 2001.gadā, bija paredzēts, ka Latvijas strādājošo sociālās iemaksas, kuru likme ir 20%, ar laiku sadalīsies uz pusēm starp pirmo un otro pensiju līmeni, bet finanšu krīzes laikā jau sasniegtā 8% iemaksu likme otrajā pensiju līmenī tika samazināta līdz 2%, lai būtu līdzekļi pirmā līmeņa pensiju izmaksām. Vēlāk sociālo iemaksu likme otrajā līmenī tika pakāpeniski palielināta līdz 6%, bet tā arī nekad neatgriezās ne pie 8%, ne 10% sociālo iemaksu likmes.

«Sākotnēji lielāks īpatsvars pensiju pirmajā līmenī ir adekvāti, bet ar laiku, it īpaši redzot, ka demogrāfijas dēļ strādājošo skaits samazinās, demogrāfiskā slodze pieaug, lielākā pelnītspējas daļa ir pensiju otrajā līmenī, bet atdeve no pirmā pensiju līmeņa kļūs arvien mazāka,» pauda centrālās bankas vadītājs.

Tāpat viņš norādīja uz vēl vienu konceptuālu problēmu — pārnesot lielāku uzsvaru uz pensiju pirmo līmeni, pensiju sistēma kļūst vairāk pakļauta politiskajam procesam un riskiem, tas arvien vairāk kļūst par ikgadēju budžeta jautājumu. «Nenoteiktība un nestabilitāte pensijām nav laba lieta,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī piebilda, ka līdzekļu pārneses argumentācija bieži balstās senākā pieredzē ar neveiksmīgu pensiju otrā līmeņa pārvaldīšanu. Latvijas Banka jau pagājušā gada vasarā iesniedza priekšlikumus, tostarp par komisijas maksu samazināšanu.

«Pēc mūsu vērtējuma, mūsu ieteiktie pensiju otrā līmeņa pārvaldīšanas komisiju samazinājumi iedzīvotājiem ik gadu dotu ap 10 miljonu eiro ieguvumu. Taču šeit, protams, svarīgi ir arī tas, lai iedzīvotāji piedalās savam vecumam atbilstošos pensiju plānos, kas līdz šim diemžēl bieži vien tā nav bijis. Vēl viena lieta, ko mēs rosinām, ir atdevi nospraust krietni ambiciozākā līmenī, lai pensiju pārvaldnieki mainīgās komisijas par sekmīgu darbu var saņemt tikai tad, ja viņi tiešām sasnieguši ļoti labu atdevi,» sacīja Kazāks.

Latvijas Banka joprojām uzskata, ka labāks risinājums budžeta ieņēmumu palielināšanai būtu pievienotās vērtības nodokļa likmes palielināšana. Tāpat, ja nepieciešams budžetā gūt papildu līdzekļus, var apsvērt arī akcīzes nodokļa pārmaiņas, piemēram, neveselīgiem produktiem.

Jau ziņots, ka valdība 19.septembrī, atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu. Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, plānots pārnest vienu procentpunktu no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5% strādājošo sociālo iemaksu likmes. Risinājums paredzēts terminēti laika periodā no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim.

Gala lēmums par izmaiņām būs jāpieņem Saeimai.