Jebkurš otīts ir bīstams, ja to neārstē

Sāpošā «peldētāja auss»

− Otīts ir dažādu auss daļu iekaisums. Cilvēku apziņā šāda kaite parasti ir saistīta ar ziemu, ledainu vēju un saaukstēšanos. Tomēr otīts ir ļoti izplatīta diagnoze arī karstā laikā.

Tam ir vairāki iemesli. Piemēram, polinoze (alerģija pret ziedputekšņiem), peldēšanās un niršana dabiskās ūdenstilpēs, lidojumi ar lidmašīnu, gaisa kondicionieru ieslēgšana gandrīz ledainā režīmā − gan automašīnās, gan telpās u.c.

Otīts sākas ar niezi, ar nepatīkamu tirpšanu auss ejā, ar sāpīgumu, piespiežot ausi, ar aizkrišanas sajūtu vai «džinkstēšanu» ausī. Ja šajā brīdī netiek uzsākta ārstēšana, ārējais otīts, kā likums, pāriet citā stadijā: un tad jau cilvēku piemeklē galvassāpes, paaugstināta temperatūra, pietūkst apvidus ap auss gliemežnīcu. Kaut kur ausī var parādīties asu, durošu sāpju sajūta.

Tāpēc gribu visus brīdināt, ka peldēšanās ezeros, upēs, karjeros, jūrā un pat dīķos vienmēr ir saistīta ar nelielu risku, jo ūdenī gandrīz vienmēr ir patogēnās baktērijas (piemēram, Pseudomonas aeruginosa), kas izraisa iekaisumu. Kad cilvēks nirst vai peld, iegremdējot galvu, ūdens mēdz iekļūt viņa ausu kanālos. Un sēra korķi, kas ir ikvienam cilvēkam, uzbriest un dažreiz sāk spiest uz audiem. Tūlīt rodas diskomforts − sāpes, sajūta, ka auss ir aizkritusi − un vislabvēlīgākie apstākļi, lai patogēnās baktērijas savairotos. Iekaisums attīstās pakāpeniski: konkrēta diagnoze ir atkarīga no tā, cik tālu ūdens nokļūst dzirdes orgānā, kāda vienlaikus ir tā temperatūra un cik daudz baktēriju tas ieskalo, tāpat kāda ir konkrētā cilvēka imunitāte un vai pēc peldēšanās viņš ausis nav saaukstējis…

Otrs vasaras otīta cēlonis ir akūtu respiratoro vīrusu infekciju komplikācijas. Bieži gadās, ka jūra vēl nav pietiekami silta, bet mēs jau nirstam vēsā ūdenī un ātri saaukstējamies. Visizplatītākā ausu saslimšana ir katarāls vai strutojošs vidusauss iekaisums.

(!) Kopumā uzņēmīgi pret vasaras otītiem ir cilvēki, kuri bieži nirst, daudz peldas un vienlaikus pēc peldēšanās labi neizslauka ausis. Ja ūdens ilgstoši paliek auss kanālā, tajā veidojas īpaši labvēlīga vide, lai vairotos mikroorganismi. Šādā gadījumā iekaisuma process aptver visu ārējo auss kanālu.

Pēc peldēšanās ūdenstilpē vajag:

− izslaucīt ausis ar dvieli;

− ja ir sajūta, ka auss kanālā atrodas ūdens, var noliekt galvu un uzmanīgi pavilkt ļipiņu;

− niršanas laikā jāizmanto ausu aizbāžņi un gumijas peldcepure.

Vēl viens provokators ir alerģija…

− Bieži vien ārējā otīta izcelsmi sekmē alerģija pret ziedošu augu putekšņiem. Starp citu, alerģiju provocējošo aģentu saraksts ir visai plašs: tās var būt mājas putekļu ērcītes, mājdzīvnieku spalva, parasti pārtikas produkti, medikamenti, smaržas un dekoratīvā kosmētika, augu ziedputekšņi, sadzīves ķīmija…

Alerģiska reakcija, neatkarīgi no tā, kas to izsauc, bieži izraisa patoloģiskas izmaiņas ausu bungādiņas gļotādās, pasliktinot šī orgāna imunitāti un ar līdz to ļaujot infekcijai (tās pašas peldēšanās laikā!) vieglāk iekļūt auss dobumā.

Kas attiecas uz alerģisko otītu, tas ir alerģiska rakstura auss iekaisums ar gausu slimības gaitu. Problēmu papildina nepatīkama nieze, dzirdes pasliktināšanās un specifiski izdalījumi no auss dobuma. Asu, sāpīgu sajūtu parasti nav.

Starp citu, tieši alerģiska otīta gadījumā, līdztekus dzirdes zudumam ir bieži sastopama arī tāda parādība kā autofonija: kad cilvēks pats savu balsi uztver kā svešu.

Ko kategoriski nedrīkst darīt otīta gadījumā

1. Aizliegts sildīt ausi ar kaut ko siltāku par vilnas šalli vai dūnu lakatu − aktīvs siltums otīta gadījumā tikai veicina iekaisuma pastiprināšanos.

2. Nedrīkst pilināt ausī ne alvejas, ne ciklamenas, ne sīpolu un ķiploku sulu − tas viss ļoti kaitē auss gļotādai.

3. Ne pirms, ne pēc, ne paša otīta laikā ausis nedrīkst tīrīt ar vates tamponiem!

Pats galvenais ir tas, ka jebkuras izcelsmes otīta gadījumā ir nepieciešama otorinolaringologa apskate! Neārstēta kaite var izraisīt ļoti nopietnas veselības problēmas: dzirdes traucējumus, bungādiņas plīsumu, deniņu kaula aizauss paugura (mastoidīta) iekaisumu, kā arī galvaskausa nervu bojājumus, paralīzi un parēzi.