Novērošanas statuss noteikts «airBaltic» ilgtermiņa emitenta saistību nepildīšanas reitingam «CCC-«, kā arī «airBaltic» prioritāro nodrošināto ilgtermiņa obligāciju reitingam 380 miljonu eiro apmērā «CCC-«. Atgūšanas rādītājs ir «RR4».
Kā paskaidroja aģentūra, negatīvs reitinga novērošanas statuss atspoguļo «airBaltic» arvien vājāku finanšu elastību un akūtu likviditātes spiedienu. «Bez papildu ārēja atbalsta tas varētu izraisīt likviditātes krīzi vai parāda pārstrukturēšanas veidu, kas varētu atbilst «Fitch» kritērijiem krīzes situācijā nonākušu parādu apmaiņai,» norādīts paziņojumā.
«Ilgtermiņa emitenta saistību nepildīšanas reitings atspoguļo «airBaltic» «vājo finanšu profilu ar neilgtspējīgi augstu nomas koriģēto parādu un vājākiem finanšu rādītājiem 2025. gadā, un mēs sagaidām, ka tas saglabāsies arī atlikušajā 2026. gada daļā», klāstīts «Fitch» paziņojumā.
«Fitch» analītiķu vērtējumā ir palielinājusies iespējamība, ka Latvijas nacionālā aviokompānija šogad nevarēs izpildīt saistības. «airBaltic» 26. jūnijā nefinansēja obligāciju rezervju kontu līdz nepieciešamajam atlikumam, kam būtu bijis jāatvēl aptuveni 21 miljons eiro. Lēmums nefinansēt kontu ir novedis pie lielāka ceturkšņa procentu maksājuma 14. augustā 16,5% apmērā salīdzinājumā ar 14,5% iepriekš. «Fitch» vērtējumā, tāda uzņēmuma rīcība norāda uz uzņēmuma arvien vājāku likviditāti un iespējamu defoltu šogad.
Bez papildu finansējuma piesaistīšanas uzņēmumam šogad varētu būt nepieciešama parāda restrukturizācija, turklāt degvielas cenu pieaugums palielina spiedienu uz uzņēmuma likviditāti, lasāms «Fitch» vērtējumā.
Analizējot valsts īstermiņa aizdevumu «airBaltic» 30 miljonu eiro apmērā, kas tika piešķirts aprīlī, «Fitch» eksperti secinājuši, ka tā ietekme ir ierobežota. Ierobežota ilgtspējība būtu arī iespējamam papildu ieguldījumam uzņēmumā no īpašniekiem Latvijas valsts un Vācijas lidsabiedrības «Lufthansa». «Fitch» arī atgādina, ka Eiropas Savienības noteikumi apgrūtina savlaicīgu un būtisku valsts ieguldījumu uzņēmumā.
LETA jau vēstīja, ka «airBaltic» koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt «airBaltic» koncerna apgrozījums palielinājās par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.
«airBaltic» pārstāvji skaidroja, ka lidsabiedrības zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī ietekmēja ārvalstu valūtas kursu svārstības, ar finansēšanu saistītās izmaksas, samazināts komerciālais atbalsts un pastāvīga izmaksu pieauguma spiediens vairākās kategorijās.
«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.