FDP: Latvijā vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju ir 10 200 eiro

Pārrēķinot vispārējās valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, augstākais parāda apmērs Eiropā bija Beļģijā — 57 200 eiro, bet vismazāk parādā bija Bulgārijas un Igaunijas iedzīvotāji — attiecīgi 4900 eiro un 6900 eiro, informē FDP.

Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni — 45,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) — un izpilda Māstrihtas kritēriju — uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP.

Parāds 2025. gadam tika prognozēts 49% no IKP, bet turpmākajos gados paredzams straujāks tā pieaugums — 2026. gadā parāds varētu sasniegt 51% no IKP, savukārt 2027. un 2028. gadā — 55% no IKP.

FDP norāda, ka arī parāda apkalpošanas izdevumu īpatsvars pret IKP turpinās pieaugt. Procentu maksājumi 2025. gadā plānoti 484 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP, 2026. gadā — 584 miljoni eiro jeb 1,3% no IKP. Savukārt 2027. gadā tie prognozēti 1,4% no IKP jeb 643 miljoni eiro, bet 2028. gadā — 1,5% no IKP jeb 722 miljoni eiro.

Starp Eiropas valstīm lielākais parāds attiecībā pret IKP bija Grieķijā (149,7%), bet mazākais — Igaunijā (22,9%).

FDP skaidro, ka septiņās no 15 valstīm, kuru parāds ir zem 60% no IKP jeb tā sauktajās zemā parāda valstīs, parāda apmērs procentpunktos samazinājies, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni. Lielākais samazinājums bija Īrijā — par 7,2 procentpunktiem, bet Dānijā — par trīs procentpunktiem. Vidēji šajās septiņās valstīs parāds trešajā ceturksnī samazinājās par 2,3 procentpunktiem.

Savukārt pārējās astoņās zemā parāda valstīs parāds trešajā ceturksnī pieauga — vidēji par 2,9 procentpunktiem.

Augstā parāda valstīs (kopā 13) parāda apmērs procentpunktos samazinājās četrās no tām vidēji par 4,2 procentpunktiem. Lielākais samazinājums bija Grieķijā — par 8,9 procentpunktiem un Kiprā — par 6,1 procentpunktu.

Tomēr deviņās augstā parāda valstīs parāds pieauga vidēji par 2,4 procentpunktiem, tostarp Somijā — par 4,6 procentpunktiem, Francijā — par četriem procentpunktiem, Beļģijā — par 2,3 procentpunktiem, bet Slovākijā un Itālijā — par 2,2 procentpunktiem.