Civinity dibinātājs Deividas Jacka: ‘Mājas 2100. gadā atgādinās dzīvas sistēmas, kas darbojas neredzami’

[FOTO PARAKSTS: Deividas Jacka ir Civinity dibinātājs un viens no Lietuvas vadošajiem PropTech (īpašumu tehnoloģiju) uzņēmējiem]

Ar vairāk nekā 1 800 darbiniekiem Lietuvā, Latvijā un Apvienotajā Karalistē Civinity ir viena no lielākajām ēku uzturēšanas, inženierijas un tehnoloģiju risinājumu grupām Baltijā. Uzņēmums tagad ienāk jaunā izaugsmes fāzē ar vēlmi paplašināties visā Eiropā, digitalizēt arvien lielāku daļu sava biznesa un piecu gadu laikā sasniegt 100 miljonus eiro EBITDA. Lai to sasniegtu, Civinity iegulda lielus līdzekļus mākslīgajā intelektā, robotikas jomā un digitālajā infrastruktūrā, lai pārveidotu veidu, kā cilvēki dzīvo, strādā, pavada laiku ēkās un pārvietojas starp tām. Uzņēmums arī aktīvi paplašinās ārpus Baltijas, nesen veicot iegādes Horvātijā un Slovēnijā. Civinity dibinātājs Deividas Jacka, kas ir viens no galvenajiem aktīvajiem investoriem un attīstītājiem Baltijas PropTech (īpašumu tehnoloģiju) ekosistēmā, piekrita atbildēt arī uz The Baltic Times Magazine «futuristiskajiem» jautājumiem par ēku pārvaldības nākotni – un pašas Civinity nākotni.

J: Nākotnes mājas neapšaubāmi kļūs gudrākas, ilgtspējīgākas, modulārākas un pašpietiekamākas, ar visām sistēmām, kas darbojas kā viena integrēta ekosistēma. Jūs to skaidri aprakstījāt vienā no saviem iepriekšējiem intervijām ar The Baltic Times. Taču vai tas tiešām nozīmēs lielāku komfortu cilvēkiem, vai vienkārši lielāku kontroli un atkarību no sistēmām un mājokļu administratoriem – ieskaitot Civinity?

A: Es domāju, ka svarīgākais princips šeit ir ļoti vienkāršs – tehnoloģijām jākalpo cilvēkiem. Kamēr citās jomās mēs joprojām varam diskutēt par to, vai tehnoloģijas piešķir cilvēkiem lielāku kontroli vai atņem daļu no tās, ēku nozarē atbilde ir diezgan skaidra.

Ēku tehnoloģijas ir veidotas tā, lai cilvēkiem pašiem nebūtu pastāvīgi jāuzrauga, jākontrolē un jārisina sarežģīti tehniskie jautājumi.

Piemēram, ja sistēma uzrauga ēkas inženiersistēmu stāvokli reāllaikā un novērtē riskus, tā var nekavējoties reaģēt – piemēram, automātiski aizslēdzot ūdens padevi tūlīt pēc noplūdes atklāšanas. Cilvēks šādu problēmu pamanītu daudz vēlāk.

Tas pats attiecas uz enerģijas patēriņu, apkuri un ēku uzturēšanu. Nākotnes ēkas vienkārši darbosies saprātīgāk: optimizējot resursus, mazinot atkritumus un risinot problēmas, pirms tās kļūst redzamas iedzīvotājiem. Cilvēkiem vairs nebūs jāizprot sarežģītas sistēmas tāpat, kā lielākajai daļai no mums šodien nav jāsaprot interneta vai elektroenerģijas tīkla darbība.

Tādēļ gan vienkāršas, gan sarežģītas ēku tehnoloģijas tiek radītas nevis tam, lai atņemtu cilvēkiem kontroli, bet lai palīdzētu pārvaldīt lietas efektīvāk, nekā cilvēki fiziskā ziņā to varētu darīt patstāvīgi.

J: Vai varbūt 2100. gadā tādi uzņēmumi kā Civinity vairs nebūs vajadzīgi? Varbūt tos aizstās MI platformas, algoritmi un roboti?

A: Es uzskatu, ka tehnoloģijas 2100. gadā pārņems daudzas funkcijas, taču tas nenozīmē, ka tādas organizācijas kā Civinity pazudīs. Drīzāk to loma kardināli mainīsies.

Ēkas pieder pie sarežģītākajām pilsētu infrastruktūrām, jo tās apvieno daudzus slāņus – fiziku, inženieriju, enerģētiku, tehnoloģijas un cilvēku uzvedību. Pat ja tehnoloģijas pārvaldīs lielu daļu procesa, organizācijas joprojām būs nepieciešamas, lai integrētu visas sistēmas vienā funkcionējošā ekosistēmā un uzņemtos atbildību par rezultātu.

Visticamāk, nākotnē mēs daudz mazāk runāsim par «administrāciju» tradicionālajā izpratnē. Tā vietā radīsies pilsētu un ēku operētājsistēmas, kas reāllaikā pārvaldīs enerģiju, mobilitāti, drošību, uzturēšanu un citus procesus. Daži traucējumi tiks novērsti, pirms cilvēki tos vispār pamanīs, bet roboti veiks ievērojamu daļu fiziskā darba.

Tomēr pat šādā pasaulē paliks vairāki svarīgi jautājumi: kas rada un uztur šīs sistēmas, kas garantē to drošību, kas risina nestandarta situācijas, kas komunicē ar klientiem un kas uzņemas atbildību, kad kaut kas pārstāj darboties?

J: Cik lielā mērā Civinity pašlaik izmanto MI un robotiku savā darbībā?

A: Digitalizācija un mākslīgais intelekts ir vieni no Civinity stratēģiskajām prioritātēm. Mūsu mērķis ir izmantot tehnoloģijas, kas palīdz nodrošināt labāku pakalpojumu kvalitāti un uzlabot efektivitāti.

Piemēram, nesen sākām sadarbību ar Nexos.ai – startupu, ko dibinājis viens no NordVPN akcionāriem. Tas labi atspoguļo mūsu pieeju: mēs vēlamies strādāt ar spēcīgām tehnoloģiju komandām un būt daļa no šīs transformācijas.

Jau vairākus gadus ieviešam digitālos rīkus un MI risinājumus. Mūsu inženierijas komandas izmanto progresīvas tehnoloģijas sistēmu projektēšanā, vadītāji izmanto MI darba plānošanai un ātrākai reaģēšanai uz klientu pieprasījumiem, bet uzkopšanas pakalpojumu speciālistiem arvien vairāk palīdz robotikas risinājumi.

J: Civinity nodarbina vairāk nekā 1 600 cilvēku Lietuvā, Latvijā un Apvienotajā Karalistē, apvienojot vairāk nekā 30 uzņēmumus ēku uzturēšanas un inženierijas jomā. Ar kādām grūtībām saskaraties, tehnoloģiski pārapmācot tik lielu darbaspēku?

A: Pēdējos gados esam veltījuši lielu uzmanību darbinieku apmācībai. Grupas ietvaros darbojas «Civinity Academy» – kompetenču attīstības programma, kurā piedalās daži no valsts spēcīgākajiem lektoriem.

Akadēmija attīsta ne tikai profesionālās prasmes, bet arī sociālās prasmes, piemēram, stresa pārvaldību, emocionālo labklājību un spēju pielāgoties pārmaiņām.

Nākotnē plānojam iet tālāk un pārveidot Civinity Academy par vietu, kur mūsu cilvēki var ne tikai pilnveidot kvalifikāciju savā pašreizējā jomā, bet arī pārkvalificēties pilnīgi jaunās kompetencēs. Es uzskatu, ka tas kļūs īpaši svarīgi strauji mainīgajā pasaulē.

J: Jūs esat paziņojuši par ļoti vērienīgiem paplašināšanās plāniem – tikai šogad tiek izskatītas aptuveni 15 iegādes astoņās valstīs, kā arī mērķis piecu gadu laikā sasniegt 100 miljonus eiro EBITDA. Šādai starptautiskai ekspansijai dažādās tiesību sistēmās jārada nopietnas pārvaldības grūtības. Kā jūs tās pārvarēsit?

A: Vairāk nekā 20 gadu laikā esam iemācījušies augt – katru gadu grupai pievienojās jauni uzņēmumi, kuri bija ne tikai jāiegādājas, bet arī veiksmīgi jāintegrē. Šajā laikā esam pieredzējuši gan ļoti veiksmīgas stāstus, gan tādus, kas mums mācīja vērtīgas mācības.

Es vienmēr saku, ka iegāžu sarežģītākā daļa nav pats darījums, bet veiksmīga integrācija.

Mums vislabāk darbojas daļēja integrācija – kopā ar komandu vienojamies par virzienu un mērķiem, bet ikdienas darbībā atstājam operacionālo neatkarību. Grupā integrējam tikai tās jomas, kas rada kopīgu vērtību – finanses, procesus, tehnoloģijas vai piekļuvi plašākai klientu bāzei.

J: Bet turpinot iegādes, vai darbinieku skaits pieaugs proporcionāli? Vai arī, pateicoties MI un digitalizācijai, darbinieku skaits varētu stabilizēties vai pat samazināties?

A: Savā stratēģijā esam izvirzījuši mērķi, ka piecu gadu laikā aptuveni 30% grupas ieņēmumu nāks no tehnoloģiju un digitālajiem uzņēmumiem. Šādi uzņēmumi pēc savas dabas nodarbina mazāk cilvēku, kas nozīmē, ka turpmākā darbaspēka izaugsme vairs nebūs proporcionāla.

MI un automatizācija visticamāk pārņems dažus rutīnas uzdevumus, taču pieprasījums pēc jaunām kompetencēm arī pieaugs. Jo vairāk tehnoloģiju ēkās, jo vairāk cilvēku būs vajadzīgi, kas var saprast, pārvaldīt, uzturēt un integrēt tās.

Tādēļ es neuzskatu, ka šīs nozares nākotne ir «cilvēki pret tehnoloģijām». Drīzāk tā būs partnerība starp cilvēkiem un tehnoloģijām, kur mainās pats darba raksturs. Dažas prasmes kļūs mazāk svarīgas, bet citas – daudz vērtīgākas.

J: Bet iztēlosimies nākotni: kā izskatīsies vidējās mājas 2100. gadā? Vai ikdienas problēmas, piemēram, izdegušas kāpņu telpas spuldzes, aizsērējušas kanalizācijas sistēmas vai aizkavēta uzturēšana, kļūs par pagātnes reliktu, jo MI un roboti novērsīs šādas kļūmes, pirms tās rodas?

A: Es uzskatu, ka mājas 2100. gadā daudz vairāk atgādinās dzīvas sistēmas nekā mūsdienu ēkas. Liela daļa infrastruktūras darbosies gandrīz neredzami – ēkas uzraudzīs savu stāvokli, paredzēs kļūmes un risinās noteiktas problēmas, pirms cilvēki tās vispār pamanīs.

Tādēļ tādas problēmas kā izdegušas spuldzes, ūdens noplūdes vai aizsērējušas kanalizācijas sistēmas noteikti kļūs daudz retākas. Sistēmas, visticamāk, daudzas šādas situācijas identificēs iepriekš, automātiski pasūtīs remontdarbus vai pat pašas iniciēs risinājumus. Liela daļa tehniskās uzturēšanas un vides pārvaldības, iespējams, tiks veikta robotiski.

Tomēr es nedomāju, ka pastāvēs «ideālas» ēkas, kurās nekad nekas nelūst. Jo vairāk tehnoloģiju mums ir, jo sarežģītākas kļūst pašas sistēmas. Tādēļ nākotnes izaicinājums būs ne tikai kļūmju novēršana, bet arī spēja pārvaldīt ārkārtīgi sarežģītu tehnoloģisko infrastruktūru un garantēt tās drošību.

J: Un kā izskatīsies Civinity darbinieks 2100. gadā? Kādas kvalifikācijas būs nepieciešamas? Kad jūs gaidāt pavērsieni, kad jūsu biznesu mazāk virzīs fiziskais darbs un vairāk – digitālās sistēmas un roboti?

A: Civinity darbinieka profils 2100. gadā būs daudz daudzveidīgāks – vairāk cilvēku strādās pie tehnoloģisko risinājumu izveides, attīstības un uzturēšanas.

Protams, fiziskais darbs nepazudīs pavisam – pat nākotnē kādam joprojām būs fiziski jāaizstāj spuldze, jālabo iekārtas vai jāveic tehniskie darbi uz vietas.

Tomēr paša darba raksturs mainīsies krasi. Liela daļa rutīnas uzdevumu tiks plānota, paredzēta un koordinēta, izmantojot tehnoloģijas, bet cilvēki arvien vairāk veiks sarežģītāku darbu, kas prasa augstākas kompetences.

Tā rezultātā IT, datu analīzes, automatizācijas, kiberdrošības un sistēmu integrācijas prasmes kļūs arvien svarīgākas. Ēku uzturēšana arvien vairāk atgādinās tehnoloģiju un infrastruktūras pārvaldību.

J: Vai var gadīties, ka nākotnē jūs ne tikai pārvaldīsit ēkas, bet kļūsit par platformu, kas kontrolē veselas pilsētu infrastruktūras, varbūt pat augsti urbanizētus pilsētvalstis?

A: Es uzskatu, ka nākotnē pilsētas patiešām kļūs daudz integrētākas, un robežas starp ēkām, enerģētiku, mobilitāti, drošību un citām pilsētas sistēmām turpinās izzust.

Tomēr tas nenozīmē, ka nākotnes pilsētas kontrolēs viena organizācija. Visticamāk, mēs redzēsim ekosistēmas, kurās dažādi uzņēmumi, pilsētas un tehnoloģiju platformas ir cieši savstarpēji saistītas un sadarbojas viena ar otru.

Es uzskatu, ka labākās pilsētas būs tās, kas apvienos dažādas sistēmas tādā veidā, lai pilsētas dzīve cilvēkiem būtu ērtāka. Cilvēkus neinteresē, cik daudz infrastruktūru darbojas pilsētas aizmugurē – viņiem rūp, lai viss darbotos raiti.

J: Kāds Civinity mantojums jums ir vissvarīgākais?

A: Patlaban man vissvarīgākais ir tas, lai Civinity izaugtu no vienas no lielākajām grupām Baltijā par starptautisku uzņēmumu grupu, kuras pakalpojumi, produkti un risinājumi veicina pilsētu pārveidošanu par gudrākām, ilgtspējīgākām vietām, kur cilvēki labprāt dzīvo.