Vēstnieks: Ukrainas armija ir apņēmības pilna aizstāvēt savu valsti

Runājot par to, kāda atmosfēra patlaban valda valstī, vēstnieks norādīja, ka tā ir lietišķa, jo ir daudz risināmu jautājumu. Būtiski ir ekonomikas jautājumi, aktuāla ir arī drošības situācija, tāpēc liela uzmanība tiek pievērsta ziņām, kas saistītas ar Krievijas karaspēka kustību Ukrainas robežu tuvumā.

Tāpat aktīvi tiek sekots līdzi augsta līmeņa sarunām, kas notiek Ženēvā un Briselē, kā arī notiks Vīnē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) formātā.

«Ukrainā militārais drauds ir permanents. Mums ir jāatceras, ka valsts kopš 2014. un 2015.gada atrodas «de facto» karastāvoklī, kur daļa teritorijas ir okupēta, bet daļa — anektēta. Notiek regulāras apšaudes uz kontaktlīnijas. Drošības situācijas saspīlējums Ukrainai nav būtiski jauns fenomens. Tas ilgst jau gadiem,» sacīja vēstnieks.

Jautāts, kas kavē atrisināt situāciju Ukrainas dienvidos — Donbasā, Kļava norādīja, ka starptautiskie spēlētāji, ieskaitot Latviju, atkārto nepieciešamību konsekventi virzīties uz priekšu, izpildot 2015.gadā panāktās Minskas vienošanās. Vēstnieks akcentēja, ka diemžēl tas nenotiek un vairāki punkti netiek izpildīti — ne par spēka atvilkšanu, ne par robežkontroles nodošanu Ukrainas rokās.

Turklāt Krievija neatzīst sevi par konfliktā iesaistīto pusi un neuzskata, ka uz to kaut kādā veidā attiecas Minskas vienošanās. Vēstnieks situāciju raksturoja kā strupceļu jeb progresa trūkumu diplomātisko risinājumu jomā, līdz ar to šis process patlaban ir piebremzējies.

Runājot par to, kāda ir Ukrainas militārā jauda, Kļava uzsvēra, ka Ukrainas armija ir daudz spēcīgāka, nekā tā bija 2014.gadā, kad sākās konflikts. Tā ir labāk apgādāta ar ekipējumu, ieročiem. Vēstnieks sacīja, ka avīžu virsrakstos var lasīt, ka Ukraina nav gatava atvairīt uzbrukumu vai ka Ukrainas armija tam nav gatava.

«Relatīvi neviena armija nekur un nekad nav gatava. Visu laiku uzlabot kaujas spējas ir process. Ukrainas bruņotie spēki patlaban atrodas daudz labākā situācijā nekā 2014.gadā. Tāpat valsts iepērk un ar dažādu palīdzības programmu palīdzību Ukrainai tiek piegādāts ekipējums, munīcija un bruņojums. Viņi regulāri rīko mācības, tajā skaitā ar NATO valstu partneriem,» sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā.

Viņš atzina, ka Krievijai vairākās jomās ir pārsvars. Tai ir lielākas mobilitātes spējas, jaudīgākas raķešu sistēmas, mobilizācija uz jūras arī ir noteikti lielāka, turpretim Ukrainas armijai ir ļoti augsta motivācija aizstāvēt savu valsti un tās teritoriju.

Kļava atzīmēja, ka Ukrainas bruņoto spēku kopējais izmērs ir virs 200 000. Ukraiņu militārie speciālisti saka, ka viņiem vēl ir aptuveni 400 000 potenciāli mobilizējamo rezervistu ar kaujas pieredzi. Tāpat viņiem ir arī Ukrainas Nacionālā gvarde, kas arī ir vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.

«Spēka rezerves viņiem ir, bet, protams, militārie plānotāji mēģina izrēķināt, no kuras puses varētu potenciāli nākt trieciens,» skaidroja vēstnieks.

Runājot par Latvijas atbalstu Ukrainai, Kļava uzsvēra, ka Latvija atbalsta Ukrainas virzību uz integrāciju Eiropas un Transatlantiskajās struktūrās. Tāpat valsts atbalsta Ukrainas pozīciju dažādos starptautiskos forumos. Latvija ir skaidri paudusi savu atbalstu Krimas platformas iniciatīvai. Valsts prezidents Egils Levits pagājušā gada augustā piedalījās šī formāta inaugurācijas ceremonijā Kijevā. Vēstnieks uzsvēra, ka šis formāts ir paredzēts, lai starptautiskajā politikā uzturētu aktuālu okupētās Krimas tematiku.

No Latvijas puses tiek sniegta regulāra palīdzība, piemēram, ar dažādām humanitārajām kravām, kas paredzētas gan civiliedzīvotājiem, gan pašvaldībām. Tāpat arī Latvijas militārie speciālisti seko līdzi tam, kā vēl varētu palīdzēt. Vēstnieks norādīja, ka iespējas palīdzēt ir un tas tiek realizēts gan politiskā līmenī, paužot atbalstu, gan arī tīri praktiskā jomā.

Runājot par to, kāpēc Latvijai ir svarīgi atbalstīt Ukrainu, Kļava atzīmēja, ka Latvija starptautiskajās attiecībās aizstāv tiesiskumu, valstu pašnoteikšanās tiesības, valstu suverenitāti un izvēles brīvību. Tās ir vērtības, kas, vēstnieka ieskatā, Latvijai ir fundamentāli svarīgas.

«Iedomāsimies, ja kādai citai valstij būtu teikšana pār Ukrainu, ka tā nevar, piemēram, pievienoties NATO vai Eiropas Savienībai. Ja tas tiek akceptēts, tas nozīmētu to, ka Ukrainas valsts vairs nebūtu starptautisko tiesību subjekts, ka tā vairs nav suverēna valsts un tai nav noteikšanas par savu likteni,» skaidroja vēstnieks.

Viņš arī piebilda, ka «mēs no savas smagās vēstures ļoti labi zinām, ko tas nozīmē, kad valsts vairs nepastāv kā pilntiesīga, neatkarīga valsts». «Šos pamatprincipus un vērtības mēs vienmēr aizstāvēsim, jo tas skar arī mūsu pastāvēšanas jautājumu,» pārliecināts Kļava.

Jautāts, vai Ukrainā būs karš, vēstnieks pauda vēlmi atturēties no definitīvas prognozes, jo tas būtu spekulatīvi. Viņš pieļāva, ka militārais saasinājums var notikt, to nevar izslēgt un uz to ir jābūt gataviem. Kļava akcentēja, ka Ukrainas bruņotie spēki ir absolūti gatavi un apņēmības pilni sargāt savu valsti pret svešas varas iebrukumu.

«Šādam scenārijam mums diemžēl ir jābūt gataviem. Mēs nesakām, ka tas noteikti notiks, bet mēs šādu iespēju nevaram izslēgt. Ir daudzas pazīmes, kas rāda, ka tas diemžēl var notikt. Lai cik absurds un slikts šis variants nebūtu, ir politiskie spēki, līderi, kas tādu lēmumu var pieņemt — sākt pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu,» sacīja Kļava.

Jautāts par ASV un Krievijas sarunām, vēstnieks atzinīgi vērtēja ASV aktīvo iesaisti centienos deeskalēt situāciju starp Ukrainu un Krieviju. Kļavas ieskatā, tam ir ļoti liela nozīme, tomēr aktuāls ir jautājums, cik racionāla un pragmatiska šajā procesā būs Krievija.

Vēstnieks norādīja, ka Krievijas līnijas ir iezīmētas diezgan skaidri, tomēr ASV vēlme ir maksimāli panākt situācijas deeskalāciju, saglabājot politiskos pamatprincipus, ka bez Ukrainas klātbūtnes nekas netiks runāts par Ukrainu. Turklāt ASV puse uzreiz pateica, ka tā absolūti noraida iespēju par to runāt vai diskutēt.

«Jau sākumā minēju… Ukrainai liegt lemšanas tiesības vai kategoriski izslēgt iespēju Ukrainai kādreiz pievienoties NATO? Nē, Ukraina ir suverēna valsts. Viņi paši var par sevi izlemt. Iestāšanās vai neiestāšanās NATO ir jautājums, kas risināms NATO valstīm, aliansei un Ukrainai. Krievijai tur nav juridiska vai politiska teikšana. Šī principiālā nostāja no ASV puses arī ir ļoti svarīga. Mēs katrā ziņa to pozitīvi un augstu vērtējam,» teica vēstnieks.