Ceturtajā vietā ierindojās kreisie liberāļi no Savienības 90/Zaļie (11,6 % balsu), bet piektajā — Kreisā partija (8,8 %). Tādējādi abas šīs partijas arī būs pārstāvētas Bundestāgā.
Kā liecina velēšanu komisijas dati, Brīvo demokrātu partija nav spējusi pārvarēt 5%, saņemot tikai 4,3% balsu. Bundestāgā nebūs pārstāvēta arī kreisi populistiskā Zāras Vāgenknehtas apvienība, par kuru nobalsoja 4,972% vēlētāju.
Kreisajā pusē redzami vēlēšanu rezultāti 2021. gadā, bet labajā – 2025. gadā.
Ar CDU/CSU un SPD mandātiem vajadzētu pietikt, lai izveidotu “lielo koalīciju”.
Tādējādi ar CDU/CSU un SPD mandātiem vajadzētu pietikt, lai izveidotu valdošo “lielo koalīciju”.
Tajā pašā laikā pašreizējais Vācijas kanclers Olafs Šolcs 23. februārī norādīja, ka viņš personīgi nevedīs sarunas par koalīcijas veidošanu ar Frīdrihu Mercu un CDU/CSU bloku, kā arī nepiedalīsies jaunās valdības veidošanā. “Es kandidēju uz kanclera amatu,” viņš norādīja. Tabloīds Bild viņa vārdus interpretēja kā mājienu par demisiju.
Savukārt Frīdrihs Mercs ir apsolījis līdz Lieldienām, 2025. gada 21. aprīlim, izveidot jaunu Vācijas valdību. Politiķis atteicās nosaukt, kas tajā varētu tikt iekļauts, taču uzsvēra, ka viņa partija nevadīs valsti kopā ar AdG.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.