Vašingtona atļauj Baltijas valstīm nodot Ukrainai ASV ražotos ieročus

Saskaņā ar eksporta noteikumiem citām valstīm ir jāsaņem ASV Valsts departamenta apstiprinājums, pirms tās nodot no Savienotajām Valstīm saņemtos ieročus kādai trešajai pusei.

Viens no avotiem pavēstījis, ka Igaunija saņēmusi apstiprinājumu prettanku raķešu «Javelin» nodošanai Ukrainai, kamēr Lietuvai atļauts nosūtīt zenītraķetes «Stinger».

Arī Latvijas aizsardzības ministrs Atis Pabriks paziņojis, ka Rīga gatavojas Ukrainai nosūtīt «letāla un neletāla rakstura preces».

Šīs ziņas parādījušās vēlu trešdienas vakarā pēc tam, kad ASV prezidents Baidens atkārtoti brīdināja Krieviju par smagām sekām, ja tā atkal iebruks Ukrainā.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās «drošības garantijas», viņam nāksies īstenot «militāri tehniskus pasākumus».

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Šī situācija izsaukusi īpašu satraukumu Baltijas valstīs, kam arī ir kopīga robeža ar Krieviju.