Valsts lūgs pašvaldību atdot «Rīgas siltuma» akcijas; Rīga gatava pārņemt valsts akcijas

Tiesību aktu portālā ievietotā rīkojuma anotācija liecina, ka nekādas konsultācijas ar Rīgas domi par šo jautājumi oficiāli nav notikušas un valsts tikai lūgs pašvaldību atdot savas akcijas. Anotācijā nav paskaidrots, kas notiks gadījumā, ja pašvaldība nepiekritīs.

Rīgas pašvaldībai pieder 49% «Rīgas siltuma» akciju, valstij — 48,995% akciju, bet valstij piederošajai AS «Latvenergo» — 0,005% akciju. Vēl 2% «Rīgas siltuma» akciju pieder SIA «Enerģijas risinājumi. RIX», kas savukārt pastarpināti pieder vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «CleanR» lielākajam īpašniekam Guntaram Kokorevičam.

EM pauž, ka esošais modelis nodrošina publisku kontroli pār «Rīgas siltums», tomēr vienlaikus prasa nepārtrauktu divu publisko akcionāru pozīciju saskaņošanu. EM uzskata, ka Rīgas pašvaldībai piederošās akcijas bez atlīdzības jāpārņem valsts īpašumā atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likumam.

EM atsaucas uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumiem ka «Latvenergo» termoelektrocentrālēm (TEC) Rīgas siltumenerģijas tirgū ir paliekoša loma, tieši tajās veidojas lielākais pieejamais atlikumsiltuma resurss un «Latvenergo» pilda centralizētās siltumapgādes sistēmas balansētāja lomu, tādēļ pamatots būtu modelis, kurā valsts kā «Latvenergo» kapitāldaļu turētāja EM personā ir lielākā kapitālaļu turētāja arī «Rīgas siltumā». Tas ļaušot pieņemt saskaņotus lēmumus par TEC atlikumsiltuma izmantošanu un atbildīšot Enerģētikas likuma izpratnei.

Savukārt Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) aģentūrai LETA pauda, ka tieši Rīga ir gatava uzņemties vairākuma akcionāra atbildību «Rīgas siltumā», ja valdība valsts līdzdalības pārvērtēšanas rezultātā piedāvās valstij piederošās akcijas nodot pašvaldībai.

Akcionāru struktūras maiņa, pēc Kleinberga teiktā, nevar būt pašmērķis. Rīgas galvenais nosacījums esot konkrēts un izmērāms ieguvums siltumenerģijas lietotājiem — zemāks tarifs un mazāki rēķini.

«Rīdziniekiem nepietiek ar solījumu, ka tarifs būtiski nepieaugs. Mums jāizmanto visas ekonomiski pamatotās iespējas samazināt siltumenerģijas iepirkuma un uzņēmuma darbības izmaksas,» saka Kleinbergs.

Pirms akciju pārņemšanas jābūt pilnam izvērtējumam par uzņēmuma saistībām, nepieciešamajām investīcijām, siltumtīklu tehnisko stāvokli, nākotnes finanšu riskiem un dažādu akcionāru struktūras modeļu ietekmi uz tarifu, skaidro domes vadītājs.

Viņš norāda, ka siltumenerģija jāiepērk ekonomiski pamatoti, konsekventi jāievēro ekonomiskā pakāpeniskuma princips, jāizmanto ekonomiski izdevīgākais pieejamais siltums, tostarp lietderīgi izmantojamais TEC siltums un atlikumsiltums, vienlaikus saglabājot energodrošību un efektīvu konkurenci.

Tāpat esot jāvērtē iespējas par Rīgas un Pierīgas siltumapgādes sistēmu savienošanu un koordinētu siltumtīklu operatora modeļa izveidi Rīgas metropoles areālā. Arī šajā gadījumā galvenajam kritērijam jābūt zemākām izmaksām un ieguvumam siltumenerģijas lietotājiem.

Arī mērs atgādina, ka izšķirošā ietekme uz siltumenerģijas tarifu Rīgā ir un paliek «Latvenergo» kā pamata ražotāja cenai.

«Gala tarifs rīdziniekiem primāri būs atkarīgs tieši no tā, par kādu cenu valsts kontrolētās TEC stacijas nodos siltumenerģiju tīkl,» saka Rīgas domes priekšsēdētājs.

Viņš aicina EM kā kapitāldaļu turētāju un «Latvenergo» savlaicīgi nākt klajā ar skaidru un caurskatāmu redzējumu par nākamās sezonas ražošanas tarifu, kliedējot jebkādas bažas par iespējamu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA norādīja, ka sarunas par «Rīgas siltuma» akciju pārņemšanu ir notikušas gan valdībā, gan arī Rīgas domes vadība ir paudusi viedokli, ka «Rīgas siltumam» jābūt vienam saimniekam. Viņš atzīmēja, ka tam piekrīt un piedāvā redzējumu, kā tas varētu tālāk attīstīties un būtībā atgriezties sākotnējā situācijā.

Ministrs skaidroja, ka «Rīgas siltuma» akcijas Rīgas domei nonāca privatizācijas rezultātā, kad EM nodeva pusi no akcijām. Viņš pauda viedokli, ka šajā laikā ir kļuvis redzams, ka Rīgas domei nav bijusi būtiska ieinteresētība risināt siltumapgādes jautājumus. To, viņaprāt, parāda gan parlamentārā izmeklēšanas komisija, gan vēsturiskie jautājumi, kas bijuši saistīti ar Rīgas domes uzņēmumu apsaimniekošanu. Tāpēc EM piedāvā pārņemt šo atbildību.

Jautāts, vai tiešas sarunas ar Rīgas domi par akciju pārņemšanu ir notikušas, Valainis norādīja, ka patlaban tas nemaina procesa norisi. Ar valdības lēmumu tikšot uzticēts šo jautājumu risināt. EM piedāvā savu risinājumu, kādā veidā tam būtu jānotiek, un atbilstoši likumam tikšot sākta diskusija.

Savukārt, komentējot, ko EM darīs, ja Rīgas dome atteiksies nodot «Rīgas siltuma» akcijas, Valainis atzīmēja, ka viss būs atkarīgs no turpmākajām diskusijām. Vispirms viņš vēlētos, lai Rīgas domes priekšsēdētājs pēc būtības iedziļinās šajā jautājumā. Viņš pauda cerību, ka tas tuvākajā laikā notiks un būs iespējams runāt pēc būtības.

Viņš norādīja, ka EM ir nākotnes redzējums un ir noformulēti konkrēti mērķi rīdzinieku siltumrēķinu mazināšanai un efektīvai uzņēmuma pārvaldībai. Tāpat viņš uzsvēra, ka ir pētīts, ko Rīgas dome prasījusi no «Rīgas siltuma». Kā ministrs teica, jautājumi esot «kā uzņēmumā ieviest kartona kafijas krūzītes». Līdz ar to netiekot risināti jautājumi, kas patlaban ir aktuāli.

Ja Rīgas dome būs pret akciju pārņemšanu, tai būs jānāk klajā ar skaidrojumu, savu redzējumu un alternatīvu piedāvājumu, teica Valainis.

Ministrs atzīmēja, ka, risinot konkrētus uzdevumus un problēmas, visi sagaida EM iesaisti un principā izpilda ministrijas norādījumus. Viņa ieskatā tas liecina, ka Rīgas dome nav gatava pārvaldīt šāda veida aktīvus.

«Varbūt agrāk viņi ir bijuši gatavāki, bet šobrīd gatavība ir pazaudēta,» piebilda ministrs.

Komentējot, ko EM darīs, ja pārņems «Rīgas siltuma» akcijas, Valainis norādīja, ka, pirmkārt, tiks sakārtota uzņēmuma pārvaldības struktūra atbilstoši mūsdienu starptautiskajai praksei. Otrkārt, tikšot pārskatīti tarifu veidošanas procesi un bāzes izmaksas, lai izvērtētu, kur un kā iespējams samazināt izmaksas. Tāpat uzņēmums tiktu virzīts eksporta virzienā, lai tas sāktu efektīvāk izmantot savu aktīvu bāzi un piesaistītu vairāk klientu nekā pašlaik, kā arī, iespējams, tiktu izvērtētas uzņēmuma attīstības iespējas ārpus Latvijas.

Treškārt, tiktu identificēts darbs ar esošajiem privātajiem investoriem, proti, Kokorēviču, panākot lielāku viņa iesaisti uzņēmuma attīstībā, tostarp investīciju veikšanā. Tas ļautu attīstīt uzņēmumu un virzīt to uz izaugsmi, nodrošinot pastāvīgu izaugsmes plānu, kas veicinātu efektivitātes pieaugumu un izmaksu samazināšanu, lai iedzīvotājiem būtu jāmaksā mazāk, klāstīja Valainis.

Jau ziņots, ka 2025. gada novembrī tika izveidota Parlamentārā izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un ar to saistītos enerģētiskās drošības riskus. Komisiju vadīja tagadējais premjers Andris Kulbergs (AS).

Noslēdzot darbu, komisija aicināja Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestu izvērtēt komisijas gala ziņojumā aprakstītos apstākļus par iespējamu publiskas personas mantas izšķērdēšanu, amatpersonu bezdarbību, interešu konfliktiem un iespējamu nelabvēlīgu rīcību pret trauksmes cēlēju.

KNAB šogad maija beigās informēja, ka birojs nekādus pārkāpumus nav konstatējis.