Mūzikas nozares pārstāvji pauž atbalstu iecerei pakāpeniski palielināt vietējās mūzikas īpatsvaru radio ēterā

Tajā uzskata, ka šīs iniciatīvas mērķis nav ierobežot radiostaciju daudzveidību, bet gan nodrošināt Latvijas māksliniekiem reālu iespēju sasniegt klausītājus savā valstī un stiprināt vietējo kultūrtelpu.

Biedrībā, atsaucoties uz starptautiskās radio ētera monitoringa kompānijas «Radiomonitor» un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) 2025. gada apkopotajiem datiem, norāda, ka radiostacijās atskaņotās, Latvijā radītas mūzikas vidējais īpatsvars ir aptuveni 17%. Deviņās no 29 analizētajām stacijām tas ir 0%, piecās — tikai 1%, bet vēl divās — attiecīgi 3% un 4%. Tātad 16 no 29 analizētajām radiostacijām Latvijā radītas mūzikas atskaņošanas īpatsvars nepārsniedz 4%.

Vienlaikus vairāku Latvijas radiostaciju pieredze apliecina, ka ievērojami lielāka vietējās mūzikas klātbūtne ēterā ir iespējama, nezaudējot stacijas identitāti un muzikālo daudzveidību, apgalvo biedrībā.

Nozares pārstāvji uzsver, ka radio ir un arī turpmāk būs nozīmīgs partneris Latvijas mūziķiem. «Diskusijas mērķis nav nostādīt mūziķus pret radiostacijām, bet rast risinājumu, jo kultūra nav tikai brīvā tirgus jautājums,» norāda biedrībā.

Esot arī jāņem vērā, ka radiofrekvenču spektrs ir ierobežots resurss, kura izmantošana jau šobrīd notiek regulētā vidē. Tāpēc diskusija par Latvijā radītas mūzikas klātbūtni radio ēterā nav tikai jautājums par privāta uzņēmuma «dziesmu atskaņošanas listi» — tā ir arī diskusija par Latvijas kultūras vietu mūsu informatīvajā telpā, uzsver biedrībā.

Tajā arī atzīst, ka publiskajā diskusijā izskanējušas bažas, ka lielāks Latvijā radītas mūzikas īpatsvars varētu mudināt klausītājus pāriet uz «Spotify» vai citām straumēšanas platformām. Nozares pārstāvji uzskata, ka šādas bažas ir jāuzklausa, taču vienlaikus tās jāvērtē datos. Piemēram, socioloģisko pētījumu aģentūras «Kantar» dati par 2025. gada rudeni un 2026. gada ziemu rāda, ka radio vismaz reizi nedēļā sasniedz 80,8% jeb aptuveni 1,2 miljonus Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke uzsver, ka radio un straumēšanas platformas nav konkurējošas pēc principa «vai nu — vai nu». «Radio var būt vieta, kur klausītājs pirmo reizi sastop mākslinieku, bet «Spotify», «YouTube» vai cita platforma — vieta, kur viņš turpina šo mūziku klausīties, kļūst par mākslinieka sekotāju un vēlāk, iespējams, arī koncerta apmeklētāju,» pauž Cimuška-Rekke.

Iniciatīvu šāda priekšlikuma atbalstam virza «Music Latvia», bet tās apspriešanā un atbalstā iesaistās arī citas mūzikas nozares organizācijas, tostarp LaIPA, biedrība «Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība», Pašnodarbināto mūziķu biedrība. «Music Latvia» šobrīd apzina plašāku mūziķu, autoru, izpildītāju un producentu loku, kuri ir gatavi publiski paust savu atbalstu.

Patlaban publiski paust savu atbalstu piekrituši tādi mūziķi kā Ozols, Roberts Vanags, Fiņķis, Rūdolfs Budze, Reinis Sējāns, Kaspars Zemītis un citi.

Jau vēstīts, ka šā gada februārī tika izveidota darba grupa Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanai radiostacijās.

Saskaņā ar publiskajai apspriešanai 2026. gada jūnijā nodotajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā obligātā Latvijā radītas mūzikas daļa radio programmās tiktu ieviesta pakāpeniski — 10% no 2028. gada 1. janvāra, 20% no 2029. gada un 30% no 2030. gada. Vienlaikus daļai komercradio apraides atļauju ir spēkā esoši nosacījumi līdz pat 2030. gadam.

Likumprojekta anotācijā prognozēts, ka pēc pilnas 30% kvotas ieviešanas papildu atlīdzība visiem Latvijas autoriem un izpildītājiem kopā pieaugtu līdz 208 502 eiro gadā. Vienlaikus radio reklāmas tirgus Latvijā ik gadu veido aptuveni 12 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka vairāki Latvijas mūzikas nozares pārstāvji atklātā vēstulē aprīlī aicināja Saeimas deputātus atbalstīt priekšlikumu palielināt Latvijā radītās mūzikas īpatsvaru komercradio ēterā, nosakot kvotas, kā tas ir citās valstīs, tomēr pret to iebilda gan «Radio SWH», gan Latvijas Raidorganizāciju asociācija, kā arī «EHR mediju grupa».