Tāpat Valainis uzsvēra, ka būtisks kavēklis ir ierēdniecības nespēja uzņemties atbildību un piesegšanās ar normatīvajiem aktiem, jo cilvēki mēģina izvairīties no lēmumu pieņemšanas.
«Vajag ļaut cilvēkiem rīkoties. Patlaban ierēdņu mērķis dažādās iestādēs ir — lai papīri būtu kārtībā. Jāpanāk, lai arī ierēdniecība domā, kā realizēt būves projektu, nevis par papīru sakārtošanu,» teica Valainis.
Savukārt Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) vadītājs Ints Dālderis, kurš ir arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos, uzsvēra, ka tad, ja lēmumu pieņēmēju personiskā labklājībā būtu atkarīga no projekta realizācijas, attieksme un rīcība būtu savādāka.
«Piemēram, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta uzdevums nav kontrolēt, bet rūpēties, lai pilsētā notiktu attīstība. Varētu noteikt, ja gada laikā tiek sasniegts kāds noteikts investīciju apjoms, tad piešķirama prēmija,» teica Dālderis
Valainis atgādināja, ka pavasarī valdība apstiprinājusi birokrātijas mazināšanas plānu būvniecībā ar vairāk nekā 60 aktivitātēm, tostarp 80% gadījumu paredzot Ministru kabineta noteikumu izmaiņas, bet 20% — likumu izmaiņas. Valainis uzsvēra, ka plānu sākts īstenot, un iesaistītas vairāk nekā 10 institūcijas.
Valainis skaidroja, ka plāns secīgi ietver visu būvniecības procesu, samazinot laiku no būvniecības ieceres līdz realizācijai par 70%. Valainis pauda cerību, ka nākamā gada vidū būvniecības procesiem būtu jāvirzās ātrāk.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.