Ušakovs: ES naudu krīzes pārvarēšanai vajag izmantot ekonomikas reformām, nevis to norakt būvniecības projektos

Kā aģentūru LETA informēja politiķa pārstāve Diana Švane, Ušakova ieskatā Atveseļošanās un noturības fonda panākumus vai neveiksmes nevar noteikt kvadrātkilometros remontētu ceļu, kubikmetros atjaunotu ēku vai projektu skaitā ar apzīmējumu «digitāls» un «zaļš», kā to jau darot dažu ES dalībvalstu valdības, ieskaitot Latvijas valdību.

Ceturtdien EP marta pirmajā plenārsesijā notika balsojums par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas Semestri: nodarbinātības un sociālajiem aspektiem ilgtspējīgās izaugsmes 2021.gadam stratēģijā. 2021.gada Eiropas Semestris ir ārkārtas cikls, kas ir tieši saistīts ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Ušakovs ir bijis ziņotājs šajā jautājumā kā EP Budžeta komitejas loceklis

«Eiropai ir vitāli svarīgi, lai Atveseļošanas un noturības mehānisms tiktu izmantots, lai radītu jaunu ekonomiku, un lai vienlaicīgi panāktu nabadzības samazināšanu, sociālo taisnīgumu, sociālo saliedētību un dzīves līmeņa paaugstināšanu,» savā uzrunā sacīja EP deputāts.

Kā skaidroja politiķa pārstāve, Covid-19 pandēmija ir pilnībā pārveidojusi Eiropas Semestri, tāpēc šogad dalībvalstis iesniegs valsts reformu programmas, atveseļošanās un noturības plānus vienā integrētā dokumentā. Turpmāk Eiropas Komisija (EK) neiesniegs valstu ziņojumus, bet novērtēs atveseļošanās un noturības plānu būtību.

Šajos valstu plānos būs jāsniedz pārskats par reformām un ieguldījumiem, ko dalībvalstis veiks saskaņā ar mehānisma mērķiem. Tāpēc EK sniegs konkrētām valstīm adresētus ieteikumus tikai par budžeta situāciju. 2021.gadā nebūs strukturālu valstij specifisku ieteikumu, īpaši tām dalībvalstīm, kuras būs iesniegušas atveseļošanās un noturības plānus.

Ušakovs vērsa uzmanību, ka tieši no Atveseļošanās un noturības fonda Latvija saņems aptuveni divus miljardus eiro, ja vien «valdība neko nesajauks».

«Tieši no šī fonda Rīga saņems tos 136 miljonus, par kuriem galvaspilsētas jaunā vara gatavojas būvēt savu slaveno metrobusu. Sanāk, ka man iepriekšējais gads bija veltīts darbam, lai Eiropā tiktu izveidots Atveseļošanas mehānisms. Tagad būs jākoncentrējas, strādājot EP budžeta komitejā, lai Latvijas valdība vai Rīgas dome šo naudu tērētu valsts iedzīvotāju vajadzībām,» uzsvēra politiķis.

Ušakovs pauda gandarījumu, ka EP būs tagad vairāk iesaistīts, kontrolējot dalībvalstu plānus. Viņš atzīmēja, ka EP un Sociālistu un Demokrātu frakcijas nostāja ir tāda, ka fonda naudai vajadzētu paaugstināt sociālos standartus Eiropā, nevis tikt «notrallinātai nejēdzīgiem projektiem».

Pēc politiķa paustā, Eiropas Semestra mērķis ir izvērtēt ekonomisko situāciju ES kopumā un nodrošina ES valstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvaru. Tas ļauj ES valstīm apspriest to ekonomikas un budžeta plānus un sekot līdzi progresam.

Eiropas Semestra gaitā EK sniedz dalībvalstīm rekomendācijas nodarbinātības politikas, pētniecības un inovācijas politikas, enerģētikas, klimata pārmaiņu politikas, izglītības politikas un sociālās politikas jomās. Eiropas Semestra ietvaros izvirzīto rekomendāciju īstenošana balstās uz dalībvalstu nacionālām reformu programmām un stabilitātes vai konverģences programmu.