Trombozes risks pēc «AstraZeneca» potes pret Covid-19 novērots sievietēm vecumā no 20 līdz 50 gadiem

Runājot par «AstraZeneca» vakcīnas drošumu, profesore uzsvēra, ka novērotās trombozes neattiecas uz tām prioritārajām iedzīvotāju grupām, kuras Latvijā patlaban vakcinē.

Viņa skaidroja, ka tromboembolijas risks cilvēkiem pastāv, kļūstot vecākiem, kā arī lietojot jebkuru medikamentu. Lejniece uzsvēra, ka interese par tromboemboliju ir tik liela, jo tās ir ļoti retas un tiek konstatētas vienam līdz pieciem cilvēkiem uz vienu miljonu iedzīvotāju gada laikā.

Profesore skaidroja, ka turpinās pārbaudes un tiek meklētas antivielas pret trombocītiem, kas saistās ar konkrēta trombocīta virsmas receptoru un, iespējams, ka patoģenēze tiks atklāta. Ja nākamnedēļ pārbaudēs atradīs antivielas, tad, iespējams, varēs runāt, ka ir kāda saistība ar vakcināciju un imūnreakciju. Lejniece piebilda, ka patlaban vēl nav pārliecības un dati tiek analizēti, un tromboembolijas gadījumi ir ļoti reti.

Profesore uzskata, ka nevajadzētu krist panikā un prognozēt, ka būs tromboze pēc vakcīnas ievadīšanas. «Riska grupa ir sievietes vecumā no 20 līdz 50 gadiem, tāpat ir jāvērtē, vai viņas ir slimojušas ar kādām imūnajām slimībām, kādus medikamentus lieto, kā arī hormonālo kontracepciju, ja tāda ir lietota, kas arī ir viens no riska faktoriem trombozei,» norādīja Lejniece.

Viņa uzskata, ka patlaban nav pamata apšaubīt vakcīnu, taču ir jārīkojas atbilstoši tam, kādas rekomendācijas sniedz Eiropas atbildīgās institūcijas.

Viņa aicina izvērtēt datus par to, cik cilvēku dienā Latvijā nomirst no Covid-19 komplikācijām, un paskatīties, kāds ir labums un glābtās dzīvības ar vakcīnām pret to ļoti mazo risku sapotēšanās gadījumā, ja vispār šāds risks pastāv.

«Es aicinu atsāk Latvijā vakcināciju un es ceru, ka arī ģimenes ārsti profesionāli saviem pacientiem izskaidros vakcinācijas ieguvumus un riskus,» sacīja Lejniece, piebilstot, ka patiesībā sēdošais dzīvesveids, kas pašlaik ir visiem cilvēkiem, ir lielāks riska faktors trombozēm, nekā tas, ja iedod šo vakcīnu.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) profesors, kardiologs Andrejs Ērglis atgādināja, ka orālā kontracepcija kopā ar smēķēšanu rada daudz lielāku risku veidoties trombozēm.

LETA jau vēstīja, ka, vakcinējot miljonus, ir sagaidāms, ka izgaismosies gan neatkarīgas retas slimības, gan arī retas blakusparādības. Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja Dace Zavadska skaidroja, ka visu uzdevums ir šo informāciju ātri izpētīt un izanalizēt, un saprast, vai vakcinācija ir saistīta ar slimībām vai arī tā ir vienkārša sagadīšanās.

Viņa norādīja, ka plašās vakcinācijas kampaņās šādas situācijas ir normāla parādība. «Mēs bijām gatavi, ka atsevišķas valstis ziņos par iespējamajiem nelabvēlīgajiem notikumiem, bet tas nenozīmē, ka šie notikumi ir saistīti ar vakcināciju,» sacīja Zavadska, uzsverot, ka šis gadījums norāda, ka uzraudzības sistēma darbojas un ir ieviesta efektīva kontrole.

Zavadska atgādināja, ka Imunizācijas padome turpinās sekot Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. «Ģimenes ārsti saņems konkrētas rekomendācijas par simptomiem, kuriem ir papildus jāpievērš uzmanība,» teica Zavadska, papildinot, ka cēloņsakarība starp trombozes gadījumiem un vakcīnu nav pierādīta.

Kā vēstīts, EZA ceturtdien «AstraZeneca» vakcīnu pret Covid-19 atzinusi par drošu.

Kā pēc EZA drošuma komitejas sēdes preses konferencē pavēstīja EZA vadītāja Emera Kuka, «komiteja ir nonākusi pie skaidra zinātniski slēdziena — šī ir droša un efektīva vakcīna. Ieguvumi no tās, aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus».

«Komiteja arī ir secinājusi, ka vakcīna nav saistīta ar trombembolijas gadījumu vai asins recekļu riska pieaugumu,» sacīja Kuka.