Sprūds: Ja eksperti ieteiks demontēt sliedes pie austrumu robežas, mēs to atbalstīsim

«Ja sliežu demontāža ir efektīvākā alternatīva, ja Baltijas valstis šo koordinē un sadarbojas (..), ja šāds izvērtējums tiks sniegts, es ieklausīšos militārajā padomā, es atbalstīšu potenciālo sliežu demontāžu pie šo priekšnosacījumu izpildes,» solīja Sprūds.

Vaicāts, kādi vēl varētu būt risinājumi bez sliežu demontāžas, Sprūds atbildēja, ka alternatīvas būtu novērst jebkādu kustību pa dzelzceļu, sagatavot infrastruktūru tā ātrai pārraušanai, piemēram, uzspridzinot. Vēl risinājums varētu būt dzelzceļa līniju nosegšana ar uguns jaudu — artilērijas sistēmām un droniem.

Iespējamās alternatīvas ir vairākas, bet skaidrs, ka dzelzceļa demontāža ir viena no iespējām, kura tiek izskatīta kā primārā, sacīja ministrs.

Jau ziņots, ka Saeima iepriekš noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības lēmumprojektu, kas paredzēja demontēt Latvijas-Krievijas pierobežas dzelzceļa infrastruktūru.

Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere (P) šonedēļ Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē atzina, ka Latvijā patlaban nav izveidojušies tādi draudi, kuru dēļ būtu jādemontē sliedes pie austrumu robežas, taču jebkurā gadījumā dzelzceļa ierobežošana nav «zelta lode» pret potenciālo agresoru.

Sprūds, komentējot diskusijas par iespējamo sliežu demontāžu austrumu pierobežā, uzsvēris, ka nekādi okupantu kara vilcieni pa Latvijas teritoriju nebrauks. Aizsardzības ministrs atzinis, ka robežas stiprināšana paredz dažādas aktivitātes un pasākumus, sākot ar šķēršļu izvietošanu, mīnu un artilērijas sistēmu iegādi, kā arī infrastruktūras sagatavošanu tās iespējamai pārraušanai. Attiecīgi vērtēti tiek ne vien dzelzceļi, bet arī sauszemes ceļi. Pasākumi pretmobilitātes plānā un Baltijas aizsardzības līnijas izveidē tiek veikti sadarbībā ar Valsts robežsardzi.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns decembra sākumā intervijā TV3 sacīja, ka Latvijas armijai jau ir plāni, kā zināmu apdraudējumu apstākļos liegt mobilitāti pa dzelzceļu.

Vairākām Latvijas ministrijām un drošības iestādēm ir uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Turklāt Baltijas valstu prezidenti ir uzsvēruši, ka šādam lēmumam jābūt kopīgam.