Šogad Latvijā nav bijis neviena aukstuma viļņa

Par aukstuma vilni LVĢMC sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10.procentiles. Savukārt karstuma vilnis tiek definēts kā vismaz sešas dienas garš posms ar diennakts maksimālo gaisa temperatūru virs klimatiskās references perioda 90.procentiles.

Klimatiskās references periods ir 30 gadu periods no 1961.gada līdz 1990.gadam, kura vidējos rādītājus izmanto kā referenci, lai analizētu klimata pārmaiņas.

Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija 2023.gada decembra pirmajā dekādē. Šogad janvāra un maija pirmajā pusē laikapstākļi bija tuvu tam, lai izpildītos aukstuma viļņa kritēriji, bet starp vairākām aukstām diennaktīm bija atsevišķas siltākas diennaktis, un gaisa temperatūra, kas atbilst aukstuma vilnim, šogad ne reizi nesaglabājās sešas diennaktis pēc kārtas.

No janvāra līdz novembrim Latvijā bija 28 dienas ar aukstuma vilnim atbilstošu gaisa temperatūru un 191 diena ar siltuma vilnim atbilstošu temperatūru. Simts no siltajām dienām veidoja deviņus periodus ar vismaz sešām secīgām dienām jeb siltuma viļņus.

Garākais siltuma vilnis 2024.gadā turpinājās 26 dienas — tas sākās 3.septembrī un noslēdzās 28.septembrī. Otrais garākais karstuma vilnis ilga 18 dienas — no 16.maija līdz 2.jūnijam. Savukārt februāra beigās un marta sākumā bija 16 dienas garš siltuma vilnis.

Globālās sasilšanas dēļ visā pasaulē pieaug silto dienu skaits un aizvien biežāk tiek pārspēti karstuma rekordi. Saskaņā ar LVĢMC datiem vidējā gaisa temperatūra Latvijā 1991.-2020.gadā bija 1,1 grādu augstāka nekā 1961.-1990.gadā. Tiek prognozēts, ka šajā gadsimtā sasilšana kļūs straujāka un vidējā gaisa temperatūra Latvijā var pieaugt vēl par aptuveni trim grādiem. Tomēr pastāv varbūtība, ka, globālās sasilšanas ietekmē kūstot ledājiem un palielinoties nokrišņu daudzumam, var apstāties jūras straumes Atlantijas okeānā, kas nozīmētu krasu temperatūras kritumu Ziemeļeiropā.