Sociālantropologs: Saziņa vienā valodā negarantē sabiedrības nesašķelšanos pēc etniskā principa

Viņš atklāja, ka vienas valodas izmantošanas ideja nav nekas jauns. «Ideja, ka cilvēki runā vienā valodā un ir saliedēti, jau ir veca ideja. To izmantoja arī Krievijas cars. Arī latvieši to izmantoja «uz savas ādas»,» saka Sedlenieks, piebilstot, ka, atskatoties uz pēdējiem 10-20 gadiem, latviešu valodas zināšanas spējas ir uzlabojušās. «Vai tas uzlabojušās sabiedrību, to nevaru spriest,» piebilda eksperts.

Sociālantropologs uzskata, ka pat, ja cilvēki runā vienā valodā, tas negarantē, ka sabiedrība nesašķelsies pēc etniskā principa. «To varam redzēt aktīvās konfliktsituācijā, piemēram, Dienvidslāvijā, kur arī visi runāja vienā valodā. Šo situāciju var vērtēt dažādi — no vienas puses, varam cerēt, ka saliedētība uzlabosies, bet vai tas strādās, to nezinām. Vēl trešā puse ir zināma potenciālā sabiedrības pretestība,» sacīja Sedlenieks.

Sedlenieks arī minēja, ka nepastāv lieli draudi krievvalodīgo identitātes zaudēšanai. «Protams, ir iespēja zaudēt kādas tradīcijas, bet, no, otras puses skatoties, latviešu valodas apguve norit visu laiku. Nav tā, ka Latvijā krievu kultūra iet bojā. Tāpat ir ar reģionālajiem dialektiem Latvijā, kas arī izzūd. Šis ir vēsturiski normāls process,» saka Sedlenieks, kurš gan citādāk izsakās par lībiešu un romu valodu. «Šajos gadījumos vietējā kultūra ir ļoti unikāla, un tās izzušana ir apdraudēto kultūru kopums,» domā sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Kā ziņots, koalīcijas partiju vairākums atbalstījis pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā īstenot sešu gadu laikā, sākot no 2023./2024.mācību gada, 28.februārī pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).