Skolotājiem vēl visu nākamo mācību gadu jārēķinās ar ierobežotu mācību līdzekļu nodrošinājumu jaunā mācību satura ieviešanā

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, ieviešot jauno saturu, būtiski palielinājusies skolotāju noslodze, ko apliecina SIA «Lielvārds» un «Edurio Latvija» pētījuma «Skolotāju balss» rezultāti. Skolotāju noslodzi veicinošais faktors ir tas, ka jaunā mācību satura projektā «Skola 2030» laikus nav izstrādāti un pieejami mācību līdzekļi, kā rezultātā skolotājiem ir jāvelta neadekvāti liels laiks mācību stundu sagatavošanai, kas skolotājus noved pie izdegšanas. Par to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti saņēmuši daudz sūdzību no pašvaldību Izglītības pārvaldēm.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko skaidroja, ka mācību līdzekļu izstrāde kavējas tādēļ, ka trūkst autoru, jo vienus un tos pašus cilvēkus nodarbina gan izdevniecības, gan izglītības tehnoloģiju uzņēmumi un citas organizācijas.

Voroņenko piebilda, ka autoriem ir rīkoti kursi, uzrunāti augstskolu mācībspēki, lai palielinātu to cilvēku loku, kuri spēj izstrādāt kvalitatīvus mācību līdzekļus. Viņa skaidroja, ka autoriem nepieciešami viens līdz trīs gadi, lai izstrādātu mācību līdzekļus. Turklāt Voroņenko uzsvēra, ka «Skola 2030» komanda neveido mācību līdzekļus.

Deputāte Evija Papule, kas projekta sākumposmā ieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktores un valsts sekretāra vietnieces amatu, gan atgādināja, ka projekts «Skola 2030» sākotnēji paredzēja arī jaunu mācību līdzekļu izstrādi, taču projekta komanda lielāku uzmanību ir veltījusi dažādu semināru organizēšanai, lai mainītu skolotāju domāšanu. Viņa atminējās, ka tolaik IZM bija aprēķinājusi, ka vienam skolēnam ir nepieciešami 34 eiro gadā mācību līdzekļu nodrošinājumam.

Papule pārmeta projekta komandai, ka patlaban pieejamajās mācību resursu krātuvēs «mape2030.lv», «tavaklase.lv», «skolo.lv» mācību materiāli ir «samesti kaudzē», tādēļ to lietošana ir praktiski neiespējama vai prasa nesamērīgi lielu laika patēriņu. «Līdz jaunā mācību gada sākumam galvenais uzdevums būtu sakārtot visas krātuves, lai jau esošie materiāli būtu ērti izmantojami,» uzsvēra Papule.

Savukārt bijusī izglītības un zinātnes ministre un deputāte Ilga Šuplinska vērsa uzmanību uz to, ka, piemēram, latviešu valodas mācību līdzekļi mazākumtautību skolēniem vispār nav izstrādāti, ļoti vājš nodrošinājums ar mācību līdzekļiem ir arī latviešu valodā, kā arī citos pamata priekšmetos. Viņa atgādināja, ka jau pērn augustā visiem mācību līdzekļiem bija jābūt gataviem, kamēr Voroņenko solīja, ka jaunā mācību gada pirmajam semestrim nepieciešamie mācību līdzekļi būs pieejami šā gada augustā, bet otrā semestra mācību līdzekļus publicēs līdz gada beigām.

Šuplinska pauda pārliecību, ka valstī vienu digitālo mācību līdzekļu komplektu 1.-9.klašu skolēniem valstij būtu jānodrošina bez maksas, jo pamatizglītības ieguvi valsts nodrošina bez maksas.

Uz Ašeradena jautājumu par to, cik daudz līdzekļu IZM ir plānojusi vienam skolēnam mācību līdzekļu iegādei, Ozols nespēja atbildēt, jo tas neesot rēķināts. Viņš vien norādīja, ka IZM mācību līdzekļiem no valsts budžeta papildus pieprasījusi 1,9 miljonus eiro. Pašlaik vienam skolēnam mācību līdzekļiem ir atvēlēti 17 eiro no valsts budžeta, par ko esot iespējams iegādāties vienu bioloģijas grāmatu.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns rosināja finansējumu mācību līdzekļu iegādei paredzēt valsts pamatbudžetā, jo tas pašvaldības un izglītības iestādes sasniedz ātri, kamēr struktūrfondos plānotais finansējums ir jāgaida gadus trīs.

Kā vēstīts, valdība 2020.gada augustā atbalstīja 7 400 089 eiro pārdali digitālu mācību un metodisko līdzekļu izstrādei un integrēta modulāra mācību procesa atbalsta risinājuma izveidei un nodrošināšanai projektā «Skola 2030», tā atbalstot skolas pilnveidotā vispārējās izglītības satura ieviešanu.

Šā gada maijā nomainījās jaunā mācību satura projekta «Skola2030» vadība. Zanes Oliņas vietā mācību satura ieviešanas vadītājas amatā stājās projekta mācību satura aprobācijas vadītāja Rasa Dirvēna.

Darbu projektā noslēdza arī tā līdzšinējā vadītāja Santa Prancāne. Uz šo posteni izsludināts konkurss.

Oliņa izteikusies, ka atstāj projektu ar pārliecību, ka ir izveidota unikāla komanda — augsti motivēti profesionāļi, izglītības darba praktiķi ar ilgstošu darba pieredzi skolās, kuri «pārzina reālo situāciju un vajadzības».

Projektu īsteno no 2016.gada oktobra līdz 2023.gada 31.decembrim.