Siliņa: Valdība apņēmības pilna rast risinājumus jautājumos par pedagogu darba samaksu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) šomēnes paziņoja, ka Ministru kabineta (MK) lēmums par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku neatbilst Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām, jo nav nodrošināta pilnīga papildu izdevumu kompensēšana, ievērojot nacionālos un Eiropas Savienības (ES) fiskālos nosacījumus.

Siliņa norādīja, ka ir uzdevusi finanšu ministram un izglītības un zinātnes ministrei izvērtēt FDP paziņojumu un sniegt atbildi padomei.

Premjere skaidroja, ka valdība, skaidri saprotot, ka likumā ir paredzēts pedagogu algu grafiks, rēķinājās, ka nākotnē, kad stāsies spēkā jaunais atalgojuma modelis, būs jāmeklē finansējums tam. «Mēs ieskicējām, ka tas virziens ir turpināt strādāt pie esošās valsts pārvaldes efektivizācijas,» sacīja Siliņa.

Viņa atzina, ka tāda veida lēmumi nav viegli, tomēr valdība arī apzinoties, ja netiks palielinātas algas pedagogiem, tad vairs nebūs, kas skolās māca. «Un jau tā mēs esam vienojušies par skolu tīkli izmaiņām. Mēs meklējam dažādas digitālos risinājumus, bet mums ir svarīgi, lai mūsu bērniem būtu kvalitatīva izglītība,» uzsvēra Siliņa.

Premjere pauda, ka valdība meklēs risinājumus jautājumos par pedagogu atalgojumu. «Ne vienmēr uzreiz, ja pieņem kādu lēmumu, ir tas risinājums. Mums ir jāstrādā pie šī risinājuma, bet mēs esam apņēmības pilni to arī atrast,» teica Siliņa.

Jau ziņots, ka MK 22. decembrī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu pedagogu zemākās algas likmes celšanas grafiku atsākt īstenot no 2027. gada.

Šogad zemākā pedagogu mēnešalgas likme paliks līdzšinējā — 9,76 eiro. Izglītības un zinātnes ministrija šādu lēmumu pamatoja ar situāciju valsts ekonomikā un publiskā sektora algu iesaldēšanu. Par slodzi 40 stundas nedēļā pedagogi saņems vismaz 1566 eiro.

Zemākās mēnešalgas likmes pieaugums tiks īstenots pakāpeniski no 2027. līdz 2030. gadam. Piemēram, 2027. gadā minimālā stundas likme pedagogiem būs 10,35 eiro, un par slodzi 40 stundas nedēļā pedagogi varētu saņemt vismaz 1656 eiro mēnesī. Nākamie pieaugumi paredzēti 2028. gadā — 1751 eiro mēnesī, 2029. gadā — 1852 eiro mēnesī, bet 2030. gadā pedagogu minimālā alga sasniegs 1958 eiro mēnesī.

Tādējādi vidējā pedagogu alga būs aptuveni par 20% lielāka nekā zemākā algas likme, un 2030. gadā vidējā pedagogu alga būs 2,5 reizes lielāka par valstī noteikto minimālo mēneša algu, lēš IZM.

Kopumā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks paredz zemākās algas likmes pieaugumu visām pedagogu amatu grupām vispārējā izglītībā, speciālajā un profesionālajā izglītībā, profesionālās ievirzes un interešu izglītībā, pirmsskolas pedagogiem un akadēmiskajam personālam.

Tāpat ziņots, ka FDP sagatavojusi neatbilstības ziņojumu par šo MK lēmumu, kurā ietvērusi rekomendācijas neatbilstību novēršanai.

FDP norāda, ka 2025. gada 22. decembra MK sēdē tika apstiprināts rīkojuma projekts «Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim».

Rīkojumā kopējais projekta indikatīvais papildu nepieciešamais finansējums novērtēts 55 996 103 eiro apmērā 2027. gadā, 114 981 372 eiro apmērā 2028. gadā, 177 349 657 eiro apmērā 2029. gadā un 243 295 918 eiro apmērā 2030. gadā.

Papildu nepieciešamais finansējums akadēmiskā personāla atlīdzībai tiks daļēji nodrošināts ar Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirto finansējumu institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanai — 2027. gadā 4 842 730 eiro apmērā, bet 2028. gadā un turpmāk ik gadu piecu miljonu eiro apmērā.

Saskaņā ar rīkojumā noteikto, jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu 2027. gadam un turpmāk paredzēts izskatīt MK likumprojekta «Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam» izstrādes procesā.

Lai nodrošinātu Izglītības un zinātnes ministrijas indikatīvi aprēķināto papildu nepieciešamo finansējumu pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafikam 2027.-2030. gadā, paredzēts veikt publiskā sektora izdevumu samazinājumu, funkciju pārskatīšanu un procesu efektivizāciju, prioritizējot izglītības sektoru, kā arī ņemt vērā skolu tīkla optimizācijas, izglītojamo un pedagogu skaita izmaiņu finansiālo ietekmi.

Tādējādi FDP konstatējusi MK lēmuma neatbilstību FDL prasībām, kuras nosaka — ja MK iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas izraisa noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, vai kas izraisa plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, MK vienlaikus iesniedz Saeimai arī likumprojektu vai likumprojektus, kas paredz izdevumu pieauguma vai ieņēmumu samazinājuma kompensēšanu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

Neapstrīdot pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma nepieciešamību, FDP norāda, ka ir arī jāievēro ES un nacionālais fiskālais regulējums. Šobrīd spēkā ir jaunie ES fiskālie noteikumi — Stabilitātes un izaugsmes pakts. Tie nosaka stingrākas prasības attiecībā uz valsts budžeta izdevumu pieaugumu.

Tāpat FDP atgādina, ka ES Padome 2025. gada 21. janvārī apstiprināja Latvijas Fiskāli strukturālo plānu 2025.-2028. gadam, kurā noteikta konkrēta un saistoša izdevumu pieauguma trajektorija. Šī trajektorija, kopā ar FDL prasībām, ir obligāts ietvars valsts budžeta izdevumu plānošanai, uzsver FDP.