Siliņas demisiju šoreiz bija pieprasījusi Nacionālā apvienība (NA).
Par neuzticības izteikšanu nobalsoja 18 Saeimas deputāti, bet 48 deputāti premjeres demisiju neatbalstīja. Balsojumā nepiedalījās 15 deputāti no opozīcijas partijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV).
Kā noskaidroja aģentūra LETA, vairāki deputāti, tostarp no koalīcijas, devušies komandējumos, tāpēc sēdē nepiedalījās.
Šis bija jau piektais demisijas pieprasījums premjerministrei.
Siliņa pirms balsojuma sacīja, ka latviešu valoda Latvijā tiek stiprināta. Tiek turēta rūpe, ievēlot jaunos Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) padomes locekļus, uzklausot viņu viedokļus.
Šajā gadā varam vērot, ka vairs nav Latvijas Radio 4, kas raidīja krievu valodā, atgādināja Siliņa, norādot, ka valdība ir stiprinājusi valsts valodu izglītības jomā un sabiedriskajos medijos.
«Tiek darīts tas, kas nebija izdevies iepriekšējos gados,» uzsvēra premjere, sakot, ka pēdējā gada laikā ir izdarīts daudz un darbs pie valsts valodas stiprināšanas sabiedrībā tiks turpināts.
«Mērķtiecīgi strādājam, lai latviešu valoda tiktu lietota,» turpināja premjere.
Noslēdzot runu, Siliņa aicināja deputātus neatbalstīt demisijas pieprasījumu, kā arī pateicās parlamentāriešiem par paveikto latviešu valodas stiprināšanā, tostarp deputātiem no opozīcijas.
«Jaunās vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics debatēs norādīja, ka šis ir priekšvēlēšanu gads, tāpēc, visticamāk, gaidāmi daudzi demisijas pieprasījumi premjerei.
«Priekšvēlēšanu laikā to var saprast,» teica Jurēvics un atsaucās uz iepriekšējiem demisiju pieprasījumiem no opozīcijas parlamentāriešiem, uzsverot, ka tie bijuši nepamatoti.
Jurēvics uzsvēra, ka Siliņas laikā ir izdarīts daudz, lai spēcinātu valsts valodu sabiedrībā un medijos.
«Valoda šajā Saeimā un valdībā ir stiprināta ļoti daudz,» teica Jurēvics, piebilstot gan, ka vēl ir lietas, kuras ir darāmas valodas stiprināšanā.
Jurēvics aicināja parlamentāriešus «nepolitizēt valsts valodu», taču kopīgi strādāt, lai valsts to spēcinātu. Viņš sprieda, ka populistiskie spēki to vien tik gaida, lai valstiskie spēki savā starpā strīdētos, tostarp valodas jautājumā.
Opozicionārs Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda viedokli, ka Latvijā ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, piemēram, imigrācija. Viņš pārmeta arī par dzelzceļa projekta «Rail Baltica» nepabeigto tilta balstu Daugavā, naudas trūkumu valsts ceļu sakārtošanai, zemajiem ekonomiskajiem rādītājiem.
Zivtiņš gan aicināja savu frakciju par Siliņas demisiju nebalsot, jo nevarot atbalstīt demisijas pieprasījumā pieteikto jautājumu, bet pauda pārliecību, ka LPV tuvākajās nedēļās sagatavošot jaunu premjeres demisijas pieprasījumu.
«Stabilitātei» Saeimas frakcijas vadītāja Svetlana Čulkova pauda, ka NA pieprasījums par Siliņas demisiju esot laba ideja, taču krievu valoda neesot problēma, Latvijā esot citas problēmas, piemēram, imigrācija.
Edvīns Šnore (NA) norādīja, ka, atverot Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) mājaslapu, saturs krievu valodā tur arvien parādās, lai gan saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju bija plānots, ka no šī gada tas tur vairs nebūs. Viņš pārmeta, ka no tā izņemts saturs poļu valodā.
Šnorem esot radies iespaids, ka Latvijas mediju politika top nevis Rīgā, bet Maskavā, jo pretrunas ar nacionālajām un drošības interesēm esot arvien biežākas un kliedzošākas.
«Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs atzina, ka pēdējās nedēļās arvien biežāk redzami esošo un topošo politiķu komentāri par LSM, kuru mērķis ir diskreditēt tā darbu. Tāpēc šāds valdības demisijas pieprasījums saistībā ar sabiedriskā medija redakcionālo politiku, viņaprāt, neesot «nevainīgs politisks gājiens, bet ārkārtīgi zīmīgs solis šajā vēlēšanu gadā».
Šuvajevs norādīja, ka NA šādi vēršas pret LSM vadību, un, ja varētu, tad NA šodien pieprasītu tā valdes atkāpšanos. «Centieni ietērpt LSM vadības lēmumus kā drošības apdraudējumu ir uzskatāmi par centieniem vājināt uzticību LSM,» sacīja Šuvajevs, piebilstot, ka šis notiek laikā, kad kaimiņos ir karš un kad politiķiem vajadzētu īpaši domāt par informatīvās telpas drošību.
NA atsaucās uz 2023. gada Nacionālās drošības koncepciju, kurā ieteikts, ka «no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskā medija veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.»
NA ieskatā, Ministru kabinets turpina piešķirt finansējumu LSM saturam krievu valodā, kas esot pretrunā ar mērķi veicināt visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai.
«Uzskatām, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā minētais saturs mazākumtautību valodās nav jāveido tikai krievu valodā un minētās tiesību normas nav pretrunā ar Nacionālajā drošības koncepcijā noteikto,» paudusi NA.
Latvijas valdība sastāv no Ministru prezidentes Siliņas un 14 ministriem no partijām «Progresīvie», «Jaunā vienotība» un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).
Kā ziņots, Saeimas opozīcijas partijas Siliņas demisiju pērn bija pieprasījušas četras reizes, tomēr visus parlamenta uzticības balsojumus premjere izturēja.
Pēdējo uzticības balsojumu Siliņa izturēja pērnā gada oktobrī. Tolaik pret demisiju balsoja 46 deputāti, par — 38, bet balsojumā atturējās viens deputāts — Uldis Augulis (ZZS). Savukārt Andrejs Ceļapīters, kurš tolaik bija pie frakcijām nepiederošs deputāts, bet tagad pievienojies ZZS frakcijai, izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.