Satversmes tiesa pieņem vēl vienu viendzimuma pāriem labvēlīgu spriedumu

Par neatbilstošu Satversmei atzīts Ministru kabineta «Noteikumu par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā» 13.punkts, ciktāl tas attiecas uz mantojuma atstājēja pārdzīvojušo tā paša dzimuma partneri, kuram ar mantojuma atstājēju bija izveidota ģimene.

Līdz ar to šis ir otrs viendzimuma pāriem labvēlīgais spriedums, ko ST pieņēmusi pēdējo mēnešu laikā.

Minētā norma atzīta par spēkā neesošu no 2022.gada 1.jūnija, aģentūru LETA informēja ST.

Iepriekš vēstīts, ka lieta ierosināta pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma. Tiesībsargs uzskata apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei tādēļ, ka tā nenodrošina aizsardzību un atbalstu viendzimuma partneru izveidotām ģimenēm.

Viņš pārbaudes lietā konstatējis trūkumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Šajos noteikumos ir punkts, kas testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem nosaka valsts nodevas apmēru par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu.

Tiesībsargs aicināja Ministru kabinetu noteiktā termiņā konstatētos trūkumus novērst, tomēr tas netika izdarīts.

Tiesībsargs uzskata, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav nodrošinājis tādu ģimeņu, kuras veido viena dzimuma partneri, juridisko aizsardzību.

Jansons uzskata, ka valsts nodevas apmērs testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem ir būtiski lielāks salīdzinājumā, piemēram, ar laulāto. Šī valsts nodevas likme attiecas gan uz viena dzimuma partneriem, gan dažādu dzimumu partneriem, kuri nav reģistrējuši savas attiecības, noslēdzot laulību.

Attiecībā uz viena dzimuma partneriem apstrīdētā norma tiesībsarga ieskatā neatbilst Satversmē ietvertajam diskriminācijas aizlieguma principam.

Vienlaikus Jansons paudis viedokli, ka viena dzimuma partneri, kuri vēlas reģistrēt savas attiecības, bet to nevar izdarīt, neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar dažādu dzimumu partneriem, kuriem ir iespēja noslēgt laulību. Tādēļ arī valsts nodevas likmei jābūt atšķirīgai.

ST spriedumā norādījusi, ka ģimenes attiecību tiesiskajam regulējumam un ģimenes ekonomiskās un sociālās aizsardzības un atbalsta pasākumu tiesiskajam regulējumam jāveido vienota un saskanīga tiesiskā regulējuma sistēma.

«Tādēļ Ministru kabinetam ir jāgādā, lai pēc viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā Ministru kabineta noteikumos ietvertais ģimenes ekonomiskās un sociālās aizsardzības un atbalsta tiesiskais regulējums būtu saskanīgs ar jauno ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, kā arī atbilstošs vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesībām,» norāda ST.

ST norāda, ka viena cilvēka cieņas ievērošana un pamattiesību nodrošināšana neatņem un nemazina cita cilvēka cieņu. Tādēļ Satversmei atbilstošas aizsardzības un atbalsta nodrošināšana viendzimuma partneru ģimenei netraucē citu ģimenes formu pastāvēšanai un nemazina tām paredzēto aizsardzību un atbalstu.

Turklāt likumdevēja rīcības brīvību Satversmē ietverto pienākumu izpildē ierobežo ne vien cilvēka cieņas princips, bet citstarp arī tiesiskās vienlīdzības princips un diskriminācijas aizlieguma princips.

Atbilstoši šiem vispārējiem tiesību principiem likumdevēja pieņemtais viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskais regulējums un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta tiesiskais regulējums nedrīkst bez racionāla pamata nostādīt šīs ģimenes nelabvēlīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar dažādu dzimumu partneru ģimenēm.

ST jau pērn novembrī citā lietā secinājusi, ka likumdevējs nav noteicis viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu. Pērn novembrī atzīstot šajā lietā apstrīdēto likuma normu, ciktāl tā neparedzēja viendzimuma partneru ģimenes aizsardzību un atbalstu, par neatbilstošu Satversmei, ST noteica likumdevējam saprātīgu laiku, lai tas varētu pieņemt atbilstošāko viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un paredzēt viendzimuma partneru ģimenei atbilstošus sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus.

ST konstatējusi, ka līdz lietas par valsts nodevas apmēru izspriešanai likumdevējs vēl nav pieņēmis viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, proti, nav izšķīries par viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma formu un saturu, tai skaitā par konkrētiem šādas ģimenes attiecību juridiskas nostiprināšanas nosacījumiem un kārtību.

ST norādīja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu valsts «juridiski neredz» faktiski pastāvošās viendzimuma partneru ģimenes, jo tām nav nodrošināta iespēja juridiski nostiprināt savas ģimenes attiecības. Tātad viendzimuma partneri juridiski netiek uzskatīti par ģimeni un savstarpējās tiesiskās attiecības var regulēt tikai kā tādas personas, starp kurām nav ģimenes saišu.

Ņemot vērā, ka pagaidām nav tāda viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma, kas ļautu juridiski nostiprināt viendzimuma partneru ģimenes attiecības, šobrīd nav iespējams arī identificēt šādu ģimeni, lai nodrošinātu tās sociālo un ekonomisko aizsardzību un atbalstu.

«Tātad valstī pastāvošā ģimenes aizsardzības un atbalsta sistēma, kas citstarp ietver arī apstrīdēto normu, neaizsargā viendzimuma partneru ģimenes nedz juridiski, nedz ekonomiski un sociāli,» šodien pasludinātajā spriedumā norāda ST.

Jau ziņots, ka pērn novembrī ST par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu. Šis ST spriedums izsauca atsevišķu politisko spēku kritiku.