Saeimā strīdas par rosinājumu aizliegt aromatizētus tabakas aizstājējproduktus

Attiecīgo priekšlikumu par aizliegumu laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, vēl savu pilnvaru laikā virzīja bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) un Veselības ministrija (VM).

VM pārstāve Inga Birzniece skaidroja, ka šāds aizliegums nepieciešams, jo pēdējo gadu statistika rāda, ka 2019.gadā 51,3% no 13 līdz 15 gadus veciem bērniem bija pamēģinājuši elektroniskās cigaretes. Šis rādītājs ir dubultojies salīdzinājumā ar 2014.gadu, norādīja VM pārstāve.

Tas norāda, ka diez gan strauji pieaug elektronisko cigarešu lietošana jauniešu vidū un visvairāk bērni, pusaudži tiek pievilināti ar aromatizētājiem, dažādām smaržām, garšām, pauda Birzniece. Viņa kā piemērus minēja elektroniskās cigaretes ar saldu konfekšu, vaniļas, ķiršu un līdzīgām garšām, kas ļoti uzrunā jauniešus un arī bērnus, norādīja VM pārstāve.

Birzniece vērsa uzmanību, ka vienreiz lietojamās elektroniskās cigaretes ir salīdzinoši lētas un viegli pieejamas. Tāpat ir pētījumi, ka 90% gadījumos attiecīgas grupas smēķētāji ir sākuši kaitīgo ieradumu ar aromatizētu elektronisko cigareti, kurai ir maskēta produkta īstā smarža, norādīja VM pārstāve.

Birzniece pavēstīja, ka Somijā elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem aromatizētāji ir aizliegti jau pirms kādiem gadiem. Igaunijā tie ir lielākoties aizliegti, izņemot tabakas aromātu un mentolu, kas gan sākotnēji arī bijis aizliegts, norādīja VM pārstāve. Lietuvā par iespējamiem grozījumiem vēl diskutē.

Vairāki nozares un uzņēmēju organizāciju pārstāvji apakškomisijas sēdē, sniedzot plašus skaidrojumus un savu argumentāciju, izteica iebildumus pret šo priekšlikumu, tajā skaitā apgalvojot, ka šie produkti bērniem netiekot pārdoti. Reizē apakškomisijas debatēs no veselības jomas pārstāvjiem izskanēja arī viedokļi par atbalstu šāda ierobežojuma noteikšanai.

Savukārt deputāts Didzis Šmits pauda, — lai apakškomisija varētu pieņemt kvalitatīvu lēmumu, VM jāsniedz visa informācija, nevis to jādara selektīvi, jo ministrija minējusi dažas valsti, bet pārējās vairāk nekā 20 Eiropas Savienības (ES) valstīs šādi ierobežojumi neesot.

Tāpat VM neesot pieminējusi, ka Igaunijā esot pieņemts lēmums par akcīzes nodokļa «embargo» šādām precēm uz diviem gadiem, uzsvēra Šmits. Tātad debates kaimiņvalstī notiek otrā virzienā, jo tur nolemts vismaz uz laiku veikt regulējuma liberalizāciju, noņemot akcīzes nodokli, lai legālās šīs jomas preces nav dārgākas kā nelegālās, secināja politiķis.

Šmits arī akcentēja, ka viena elektroniskā cigarete maksājot no pieciem līdz astoņiem eiro, kas jauniešiem neesot lēti. Tāpat šīs preces vedot prom no klasiskajām cigaretēm, jo, ja pīpē elektronisko cigareti ar aromātu, tad ir mazāka iespēja, ka cilvēks pāries uz klasiskajām cigaretēm, kas esot kaitīgākas, domā deputāts. Politiķis norādīja, — ja klasiskās cigaretes Latvijā neražo, tad šķidrums elektroniskajām cigaretēm Latvijā tiek ražots. 

Konkrētos uzņēmējus aizstāvošais deputāts atzina, ka tika uzrunāts un tikās ar šo ražotāju, bet viņš pieļāva, ka nav vienīgais, kuram bijusi šāda saziņa ar ražotāju.

Šmits domā, ka, aizliedzot šādas preces Latvijā, tāpat šī produkcija ienākšot no ES un Latvijā tikšot tirgota nelegāli.

Apakškomisija šodien nepieņēma lēmumu attiecībā uz VM priekšlikumu un, visdrīzāk, turpinās skatīt šo jautājumu kādā no nākamajām sēdēm.

Kā ziņots, Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde sākusi darbu pie likumprojekta, kas paredz regulējuma noteikšanu daļai nikotīnu saturošo produktu bez tabakas, piemēram, nikotīna spilventiņiem.

LETA iepriekš vēstīja, ka likumprojektu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, kura no likumprojekta sākotnējās versijas izņēma nikotīna daudzuma ierobežojumus, par kuriem vēl plānots lemt likuma grozījumus skatīšanas gaitā.