Saeima pieņem 2025.gada valsts budžetu ar 2,9% deficītu no IKP

Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši.

Saeimas deputāti nākamā gada budžetu sāka skatīt trešdien plkst.10, darbu pirmajā dienā noslēdzot plkst.21. Ceturtdien Saeima pie nākamā gada budžeta vētīšanas ķērās plkst.9, darbu noslēdzot plkst.21. Piektdien Saeima darbu pie budžeta sāka plkst.9, bet pabeidza ap plkst.19.30.

Ieskaitot pārtraukumus, deputāti nākamā gada budžetu skatīja aptuveni 33 stundas.

Vērtējot iesniegtos priekšlikumus, Saeimas deputātu vairākums atbalstīja četrus opozīcijas priekšlikumus, kopumā piešķirot vairāk nekā 200 000 eiro.

Saeimas deputāti piektdien atbalstīja Nacionālās apvienības priekšlikumu piešķirt 50 000 eiro Latvijas Politiski represēto apvienībai un Rīgas politiski represēto biedrībai.

Vairums deputātu atbalstīja arī partijas «Stabilitātei» priekšlikumu nākamā gada budžetā piešķirt 52 400 eiro Daugavpils pensionāru biedrībai «Krona».

Vēl deputātu vairākums atbalstīja opozīcijas deputātes Ramonas Petravičas (LPV) priekšlikumu Latvijas Pensionāru federācijai piešķirt 56 500 eiro.

Tāpat Saeima piektdien atbalstīja opozīcijā esošā «Apvienotā saraksta» (AS) priekšlikumu piešķirt 57 600 eiro Bērnu slimnīcas fondam atbalsta nometņu organizēšanai paliatīvajā aprūpē esošiem bērniem.

Kopumā likumprojektam par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam tika iesniegti 311 priekšlikumi.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,1 miljarda eiro apmērā, noteic galīgajā lasījumā atbalstītais likuma projekts «Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026, un 2027.gadam». Budžeta projektā iekļauts vēl 31 ar budžetu saistīts likumprojekts.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi — par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā šī gada budžeta likumā. Budžeta deficīts nākamgad plānots 2,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Nākamgad prioritāriem pasākumiem kopumā paredzēts papildu finansējums 392,4 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā nepieciešamību stiprināt valsts drošību, no šīs naudas 284,3 miljoni eiro paredzēti nākamgad par prioritāti noteiktajai valsts iekšējai un ārējai drošībai. Situāciju neparedzamība un saspīlējumi citviet pasaulē turpinās ietekmēt arī Latviju, tādēļ ir svarīgi investēt valsts institūciju un sabiedrības noturībā, lai mēs būtu gatavi un spējīgi pārvarēt jebkādas krīzes un apdraudējumus kā šodien, tā nākotnē, akcentēts budžeta projekta anotācijā.

Nākamgad valsts iekšējai un ārējai drošībai paredzēto papildu finansējumu paredzēts novirzīt iekšlietu un aizsardzības jomām, kā arī drošības iestāžu un kiberdrošības stiprināšanai. Tāpat līdzekļi paredzēti, lai turpinātu atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus.

Ievērojamu daļu no papildu finansējuma plānots novirzīt virknei iekšējās drošības pasākumu — iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai. No nākamā gada paredzēts indeksēt lielāku vecuma pensijas daļu, plānots dažādu pabalstu pieaugums, tostarp no līdzšinējiem 50% līdz 75% paaugstināt vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem. Nākamgad no līdzšinējiem 700 eiro līdz 740 eiro mēnesī pieaugs minimālā darba alga.

Papildu finansējums nākamgad plānots kompensējamiem medikamentiem, primārai veselības aprūpei, laboratoriskajiem izmeklējumiem, onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanai, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stiprināšanai. Tāpat papildu nauda paredzēta lielākam atalgojumam iekšlietu jomā un citos dienestos strādājošajiem.

Nākamgad plānots vienkāršot darbaspēka nodokļu sistēmu. Paredzēts ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un vienu papildlikmi. Bruto ienākumiem līdz 8775 eiro mēnesī paredzēta likme 25,5 procentu apmērā, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī — 33% likme. Savukārt ienākumiem virs 200 000 eiro gadā plānota papildu likme 3% apmērā.

Līdzšinējo diferencēto neapliekamo minimumu paredzēts aizstāt ar vienotu neapliekamo minimumu visām algām. Nākamgad tie būs 510 eiro, 2026.gadā — 550 eiro, bet 2027.gadā neapliekamais minimums plānots 570 eiro apmērā. Pensionāriem neapliekamo minimumu plānots no līdzšinējiem 500 eiro palielināt līdz 1000 eiro mēnesī, savukārt autoratlīdzību saņēmēji vēl līdz 2027.gada beigām varēs nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji.

No nākamā gada plānots vienkāršot administratīvās procedūras mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, tostarp tiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, paredzēta iespēja mikrouzņēmumu nodokļa režīmam reģistrēties uz terminētu laika periodu.

Tiks turpināta pievienotās vērtības nodokļa 12% samazinātās likmes piemērošana svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt, lai palielinātu ekonomisko aktivitāti un līdz ar to arī budžeta ieņēmumus, kredītiestādēm plānots noteikt solidaritātes iemaksas. No nākamā gada līdz 2028.gada beigām plānots vienu procentpunktu no otrā pensiju līmeņa pārnest uz pirmo pensiju līmeni.

Budžeta projektā arī paredzēti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai — veicināti bezskaidras naudas norēķini mazumtirdzniecībā, noteikts pienākums bankām informēt Valsts ieņēmumu dienestu par aizdomīgiem darījumiem personu kontos, stiprināta darba laika uzskaites sistēma būvlaukumos, kā arī pastiprināta komersantu atbildība par pārkāpumiem komercpārvadājumos ar taksometru.

Nākamgad paredzēts paaugstināt autoceļu lietošanas nodevu, vidēji par 10% palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kā arī no 2027.gada likmes vidēji par 10% palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem. Sākot ar nākamo gadu, plānots palielināt azartspēļu nodokli, kā arī palielināt nodevas par azartspēļu organizēšanas licences pārreģistrāciju.

Paredzēts arī paaugstināt dabas resursu nodokļa likmes akmeņoglēm, koksam un lignīnam, kā arī no nākamā gada pakāpeniski palielināt akcīzes nodokli degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Plānots atcelt nodokļa atbrīvojumu naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā.

Savukārt no 2027.gada plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, tabakas izstrādājumiem, bet no 2025.gada — bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura līmeni līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem.