Saeima nosaka īpašu regulējumu enerģētikas infrastruktūras darbībai apdraudējuma un katastrofu gadījumos

Likumprojektam bija noteikta steidzamība.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē norādīja, ka sākotnēji ministrija jautājumu vēlējusies risināt ar Ministru kabineta rīkojumu, tomēr šāds risinājums radījis nepamatotas bažas par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Tādēļ tagad izvēlēts risinājums, nepieciešamo regulējumu paredzot Enerģētikas likumā.

Cilinskis skaidroja, ka pašreiz piedāvātais risinājums var attiekties uz visu Latvijas teritoriju. Vienlaikus, pēc viņa teiktā, būtu vērtējama līdzīga regulējuma nepieciešamība arī citās jomās, piemēram, veselības aprūpē.

Grozījumi paredz, ka sistēmas operatoriem, siltumenerģijas ražotājiem un noteikta mēroga elektroenerģijas ražotājiem iepriekš jānosaka darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar sistēmas vai enerģijas ražošanas objekta darbības nodrošināšanu, bojājumu novēršanu un darbības atjaunošanu gaisa telpas apdraudējuma, terorisma draudu vai terorakta, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa gadījumā.

Šādos apstākļos uzņēmumiem būs jānodrošina nepieciešamo darbinieku gatavība veikt darba pienākumus, kā arī darbinieki, kuri strādā paaugstināta riska apstākļos, būs jānodrošina ar konkrētajam darbam piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Savukārt ar enerģētikas infrastruktūru saistītas katastrofas gadījumā darba devējs varēs nodarbināt darbiniekus virsstundu darbā, pārsniedzot Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, ja tas nepieciešams katastrofas seku vai bojājumu novēršanai vai infrastruktūras darbības atjaunošanai. Kopējais darba laiks, ieskaitot virsstundas, nedrīkstēs pārsniegt 60 stundas nedēļā.

Par virsstundu darbu paredzēta 100% piemaksa no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, savukārt par nakts darbu — 50% piemaksa. Darba devējam būs jānodrošina pienācīgs atpūtas laiks un jāorganizē darbs tā, lai netiktu apdraudēta darbinieka drošība un veselība.

Grozījumi arī paredz, ka sistēmas operatoru pamatotās izmaksas, kas saistītas ar darbinieku gatavības, individuālo aizsardzības līdzekļu un citu likumā paredzēto pasākumu nodrošināšanu, varēs iekļaut attiecīgā sistēmas pakalpojuma tarifos.

Izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1. oktobrī.

Kā iepriekš ziņots, KEM grozījumus izstrādājusi, jo pašreizējais regulējums neparedz vienotu kārtību, kā enerģētikas nozarē organizējama kritiski nepieciešamo darbinieku gatavība un darbs gaisa telpas apdraudējuma, terorisma draudu vai terorakta, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa gadījumā.

Tāpat ziņots, ka iepriekš KEM bija sagatavojusi rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas austrumu pierobežas teritorijā veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarē. Projekts paredzēja pagaidu izņēmumus darba laika un virsstundu regulējumā, papildu atlīdzību un darbinieku aizsardzības pasākumus, lai gaisa telpas apdraudējuma laikā nodrošinātu kritiski svarīgo pakalpojumu nepārtrauktību.

Pēc publiskajā telpā raisītajām diskusijām KEM rīkojuma projektu no saskaņošanas atsauca. Ministrija toreiz skaidroja, ka turpinās darbu pie pagaidu tiesiskā risinājuma, kā arī pastāvīga regulējuma izstrādes kritisko pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai gaisa telpas apdraudējuma laikā.

KEM pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka nepieciešamību pēc regulējuma aktualizējusi arī pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība un gadījumi, kad Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas nonāk bezpilota lidaparāti, kas potenciāli var radīt risku energoapgādes infrastruktūras darbībai un pakalpojumu nepārtrauktībai. Šovasar saistībā ar situāciju Latvijas austrumu pierobežā iedzīvotāji vairākkārt saņēma šūnu apraides brīdinājumus.

Ministrijā arī skaidro, ka īpašais virsstundu darba regulējums būs piemērojams ne tikai drošības apdraudējuma gadījumos, bet arī ar enerģētikas infrastruktūru saistītu katastrofu seku novēršanai. KEM kā piemēru min šā gada augusta vētru, kad sistēmas operatoru darbs vētras seku novēršanai bijis intensīvāks, nekā to paredz Darba likumā noteiktie ierobežojumi.