Aizliegums ievest noteiktas preces no Krievijas un Baltkrievijas ir spēkā jau divas nedēļas — kopš 1. septembra. Un arī šeit nav izticis bez nepatīkamiem incidentiem uz robežas. Piemēram, izrādījies, ka grāmatas un žurnālus aizliegts ievest ne tikai komerciālās kravās un preču partijās, bet arī personīgajās mantās. Piemēram, muita nav atļāvusi ievest Latvijā dārzkopības žurnālu un detektīvromānu.
Kā mums apstiprināja VID Komunikācijas daļā, aizliegums attiecas uz iespiestām grāmatām, laikrakstiem un citiem poligrāfijas izstrādājumiem neatkarīgi no tā, vai tie tiek ievesti ar komerciālu vai privātu transportlīdzekli vai atrodas ceļotāja personīgajā bagāžā.
«Nosakot nacionālo aizliegumu, nav noteikti nekādi izņēmumi, līdz ar to, ja grāmatas, laikraksti un citi poligrāfijas izstrādājumi ir iegādāti Krievijā vai Baltkrievijā un šīs preces tiek vestas personīgajā bagāžā, tad uz tām attiecas nacionālais aizliegums,» skaidroja VID.
Tādējādi ierobežojumi ir spēkā arī tad, ja runa ir par atsevišķiem grāmatu vai citu izdevumu eksemplāriem, kurus cilvēks iegādājies personīgai lietošanai. VID uzsver, ka nacionālā aizlieguma mērķis ir Latvijai pēc iespējas ātrāk saraut ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, lai aizsargātu valsts drošību.
Atgādināsim, ka no 1. septembra ieviestais importa aizliegums attiecas ne tikai uz grāmatām un žurnāliem no Krievijas un Baltkrievijas. Ierobežojumi skar arī tekstilizstrādājumus, apģērbu un visu veidu apavus! Sekojot likuma burtam un precedentam ar personīgajā bagāžā izņemtajiem detektīvromāniem, sanāk, ka uz robežas varētu aizliegt ievest arī kleitu vai pat apakšbikšu un zeķu komplektu čemodānā? Kā mums atbildēja Valsts ieņēmumu dienestā — jā, arī šādas lietas ir aizliegts ievest personīgajā bagāžā, ja cilvēks tās iegādājies Krievijā vai Baltkrievijā.
Taču kā pierādīt, ka iemīļotais džemperis nav pirkts tirgū Maskavā, bet gan iegādāts kādā Eiropas veikalā? Diez vai katrs no mums glabā čekus un vēl jo mazāk — ņem tos līdzi ceļojumos. Tomēr šajā gadījumā, šķiet, ierobežojumi netiek interpretēti tik stingri kā grāmatu gadījumā. Kā paskaidroja VID, acīmredzami valkāts apģērbs un apavi tiek vērtēti citādi nekā jaunas «preces» ar etiķetēm un rūpnīcas iepakojumā, kas tiek ievestas personīgajā bagāžā. Tomēr muitas iestādēm ir tiesības izvērtēt katra konkrētā gadījuma apstākļus un nepieciešamības gadījumā lūgt papildu informāciju par konkrētā apģērba vai apavu izcelsmi un ievešanas mērķi.
Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests mierina: uz robežas nevienu izģērbt negrasās un turpināt ceļu, atvainojiet, ar pliku dibenu nevajadzēs. Apģērbs un apavi, kas robežas šķērsošanas brīdī ir mugurā un kājās pašam ceļotājam, tiek vērtēti citādi.
«Mugurā esošā apģērba vai kājās esošo apavu iegādes vieta robežšķērsošanas brīdī nav jāpierāda,» mums skaidri un nepārprotami norādīja VID.
Tādējādi ceļotājiem pirms iebraukšanas Latvijā nevajadzēs novilkt apģērbu vai apavus pat tad, ja rodas jautājums par to iegādes vietu. VID arī nesaskata nepieciešamību robežšķērsošanas vietās ierīkot «duty free» tipa veikalus, kuros iebraucēji varētu iegādāties «Eiropas» apģērbu un pārģērbties pirms iebraukšanas valstī.
«Tiesību aktos noteiktie aizliegumi nerada apstākļus, kuru dēļ šāda iespēja būtu vērtējama un nepieciešama,» uzsvēra VID.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.