Saeima ar grozījumiem atceļ juridiskos šķēršļus Pārdaugavā esošā pieminekļa nojaukšanai

Grozījumi pieņemti likumā «Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem».

Likumā noteikts, ka tiek apturēta «Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību» 13.panta darbību. 13.pants līdz šim noteica, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.

13.panta darbība tiks apturēta no 2022.gada 16.maija līdz brīdim, kad Krievija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) iepriekš akcentēja, ka pēc šī lēmuma pieņemšanu «okupācijas stabu varēs gāzt». Reizē TV3 Kols pauda viedokli, ka paralēli nacionālā līmenī vajadzētu pieņemt likumu, kas paredzētu padomju piemiņas objektu aizvākšanu, nosakot termiņus un nepieciešamības gadījumā paredzot arī valsts finansējuma pieejamību novākšanai.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» norādījis, ka Saeimā vēl vajadzēs pieņemt īpašu likumu, lai šo pieminekli varētu nojaukt pēc iespējas ātrāk. Politiķis arī apliecinājis, ka Rīgas domē būs nepieciešamais atbalsts Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai.

Kā ziņots, koalīcija vienojusies par atbalstu likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts atcelt juridiskos šķēršļus Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa nojaukšanai.

To iepriekš pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents, «Jaunās Vienotības» politiķis Krišjānis Kariņš, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, «Attīstībai/Par!» Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce un satiksmes ministrs, «Konservatīvo» politiķis Tālis Linkaits.

«Minētais risinājums ir juridiski korekts. Tas gan nodrošina Latviju, lai tā turpinātu rīkoties atbilstoši tiesiskai valstij un mūsu kā tiesiskas valsts un starptautisko tiesību subjekta saistībām, vienlaikus tas arī atbilst Latvijas šī brīža politiskajai situācijai un mūsu politiskajam pienākumam atbalstīt Ukrainu, un mūsu sabiedrības vienotai reakcijai pret Krievijas īstenoto agresiju,» pauda Pūce.

Dzintars norādīja, ka šī līguma spēku var atcelt tikai parlaments, ņemot vērā, ka tas iepriekš līgumu ratificējis. «Tas nozīmē ļoti būtiskas iespējas tālāk rīkoties pašvaldībām, tai skaitā Rīgas domei attiecībā uz to objektu, kuru ļoti pamatoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju šodien sauc par okupācijas simbolu, par okupācijas pieminekli un par kauna traipu attiecībā pret politiski represētiem cilvēkiem, kas no šī padomju okupācijas režīma savulaik ir cietuši,» sacīja NA līderis.

Linkaits pozitīvi novērtēja, ka cits dokuments — «Konservatīvo» iesniegtais lēmumprojekts par šo pašu jautājumu — ir devis paātrinājumu, lai Saeima lemtu par okupācijas pieminekļa, gan citu līdzīgu objektu novākšanu no publiskās telpas. Svarīgi, ka arī pašvaldību līmenī ir izpratne par to, kā ātri un juridiski precīzi to paveikt, uzsvēra politiķis.

Kariņš atgādināja, ka jau iepriekš norādījis, ka nospiedošs sabiedrības vairākums ir pret šādu okupāciju slavinošo pieminekļu pastāvēšanu. «Nav jautājums «Vai?», ir tikai jautājums, «Kad un kā?»,» akcentēja valdības vadītājs.

LETA jau rakstīja, ka pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā aktualizējies jautājums par Rīgā, Uzvaras parkā, esošo pieminekli un iespējām to demontēt.