Rinkēvičs: Ukrainai karā nepieciešams daudz lielāks un plašāks atbalsts

Latvijas politiķis norādīja, ka divpusējās tikšanās laikā tika pārrunāti divi galvenie jautājumi — atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. Ministri pārrunājuši patlaban pieņemtās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, nepieciešamību gatavot jaunus pasākumus, lai izvairītos no iespējas sankcijas apiet. Tāpat Rinkēvičs un Bērboka pārrunājuši, kādā veidā pastiprināt sankcijas pret Krieviju enerģētikas jomā, kā arī Vācijas un Latvijas plānus, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes un naftas.

«Mēs pārrunājām jautājumu loku, kas skar tālāku atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Šis ir karš. Karā tiek izlietots daudz aprīkojuma tehnikas, bruņojuma, lai arī ES un NATO dalībvalstis, ieskaitot Latviju un Vāciju, ir darījušas daudz, lai sniegtu Ukrainai praktisku palīdzību. Domāju, ka esam vienisprātis, ka palīdzība un atbalsts Ukrainai ir jāturpina,» sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Viņš atzīmēja, ka dažreiz valstu valdības netiek līdzi sabiedrības spiedienam un noskaņojumam, bet tiek darīts viss, lai atbalstu Ukrainai pastiprinātu un palielinātu. Rinkēvičs uzsvēra, ka patlaban ir jādara viss, lai Ukraina spētu noturēties pretī Krievijas agresijai.

Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz to, ka Berlīnē pēc nepilna mēneša notiks neformālā NATO ārlietu ministru sanāksme, savukārt jūnija beigās notiks NATO Madrides samits. Pēc Rinkēviča paustā, nepieciešams sagatavot tādus lēmumus, kas dotu pārliecību visiem NATO sabiedrotajiem, ka alianse ir nopietni nolēmusi sargāt katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā, kā ļoti būtisku NATO lēmumu redz pastāvīgu NATO sabiedroto klātbūtni — pretgaisa, krasta aizsardzības, arī sauszemes spēku elementu izvietojumu. Šajā jautājumā notiek darbs gan militāro plānotāju līmenī, gan turpinās diskusijas.

Tāpat Latvijas un Vācijas ārlietu ministri pārrunājuši to, kas būtu jaunie elementi, kas nepieciešami NATO stratēģiskajā koncepcijā. Aprīļa sākumā ministri par to runājuši Briselē, kad notika ārlietu ministru sanāksme. Rinkēvičs pieļāva, ka diskusija par NATO stratēģisko koncepciju turpināsies arī gaidāmajā neformālajā NATO ārlietu ministru sanāksmē.

Rinkēviča ieskatā, ir vairāki elementi, kas ir jāsaglabā un jāattīsta. Pirmais no tiem ir, ka NATO pamatfunkcija ir tās teritorijas aizsardzība visiem elementiem. Otrais elements ir sekojošs — pašreizējā stratēģiskā koncepcija nosaka to, ka Krievija ir partneris un ka Eiroatlantiskajā telpā valda miers.

«Mēs labi redzam, ka tā absolūti nav taisnība. Mums tomēr ir skaidri jādefinē Krievija kā viens no pamata izaicinājumiem, pamata riskiem un pamata apdraudējumu mieram un stabilitātei Eiropā un globāli. Jārunā arī par Ķīnas lomu. NATO ir jābūt gatavai strādāt arī šajā virzienā,» uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Tāpat Rinkēvičs norādīja uz jautājumu, kas attiecas uz NATO atvērto durvju politiku. Latvijas un Vācijas ārlietu ministri pārrunājuši NATO iespējamo paplašināšanos tuvākajā laikā. Ministrs uzsvēra, ja tādas valstis kā Somija un Zviedrija lemj par iestāšanos NATO, tad Latvija būs pirmā, kas šādu lēmumu apsveiks, atbalstīs un, iespējams, būs pirmā valsts, kas šādu lēmumu ratificēs.

Viņš akcentēja, ka šis ir lēmums, kas jāpieņem Zviedrijai, Somijai un NATO. Rinkēviča ieskatā, šīm durvīm ir jābūt atvērtām arī tām valstīm, kuras vēlas iestāties NATO un, ja NATO ir gatava tās pieņemt.

Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka sarunās ar Vācijas kolēģi pārrunātas arī divpusējās attiecības, kuras Rinkēvičs nodēvēja par teicamām. Ministri pārrunājuši arī neseno Vācijas raidsabiedrības «Deutsche Welle» lēmumu pārcelt savu Krievijas biroju uz Rīgu, strādājot pie tā, lai krieviski runājošā sabiedrība Eiropā un Krievijā saņemtu objektīvu un neatkarīgu informāciju.