Runājot par to, vai šī vienošanās ir panākta NATO ietekmē, ministrs uzsvēra, ka jebkas, kas veicina mieru, stabilitāti un militāra konflikta attālināšanu, ir vērtējums pozitīvi, tomēr atklāts paliekot jautājums, kā šī politiskā apņemšanās tiks īstenota dzīvē, līdz ar to izdarīt tālejošus secinājumus vienā vai otrā virzienā nav iespējams.
LETA jau rakstīja, ka Krievija un Ukraina trešdien sarunās Parīzē vienojās, ka visām pusēm ir jāievēro pamiers Ukrainas austrumos un ka februārī tiks rīkotas jaunas sarunas.
Vienošanās tika panākta pēc vairāk nekā astoņu stundu ilgām diskusijām. Francijas prezidenta Emanuela Makrona palīgs, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, uzsvēra, ka sarunas Parīzē notika ar mērķi atrisināt kopš 2014.gada Donbasā notiekošo karadarbību starp Ukrainas spēkiem un Maskavas atbalstītajiem separātistiem, nevis Krievijas iebrukuma draudus.
Krievija un Ukraina pirmoreiz kopš 2019.gada piekrita parakstīt kopīgu paziņojumu ar Franciju un Vāciju par Donbasā notiekošo bruņoto konfliktu.
Šīs četras valstis, kas kopā tiek sauktas par «Normandijas grupu», kopš 2014.gada ir mēģinājušas panākt vienošanos par mieru Donbasā.
«Lai cik grūtas ir bijušas diskusijas kopš 2019.gada decembra, Normandijas grupa ir spējusi vienoties vairākos svarīgos punktos,» sacīja Makrona palīgs.
Kopīgais paziņojums paredz, ka abām pusēm «bez ierunām jāievēro pamiers» un ka pēc divām nedēļām notiks jaunas sarunas Berlīnē.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.