Rīgas pašvaldība noraida būvnieku pārmetumus par neizpildītām saistībām Skanstes projektā

Pilsētas attīstības departamentā ir saņemta sabiedrības ar ierobežotu atbildību «RR Nord» pretenzija par parāda, līgumsoda samaksu un nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Departamentā skaidro, ka 2023. gada 26. jūlijā starp departamentu un personu apvienību «RR Eko» noslēgta vienošanās par savstarpējiem norēķiniem, kas saistīti ar līguma par būvdarbu veikšanu izbeigšanu.

Vienošanās noteic, ka personu apvienība «RR-Eko» apstiprina, ka tai nav pretenziju pret departamentu, un tā nevērsīsies tiesā ar prasījumiem un pieteikumiem, kas saistīti ar līguma uzteikumu.

Pilsētas attīstības departaments norāda, ka visi izpildītāja pretenzijā norādītie jautājumi ir galīgi noslēgti vienošanās ietvaros. Vienošanās izslēdz iespēju līguma izpildītājam atkārtoti aktualizēt vai celt prasījumus par šiem jautājumiem, apgalvo domē.

Līdz ar to departaments uzskata, ka iesniegtā pretenzija ir nepamatota, neatbilst noslēgtās vienošanās un Civillikuma normām un atstājama bez ievērības.

Kā ziņots, Skanstes projekta būvnieku personu apvienība «RR Nord» iesniegusi Rīgas pašvaldībai pretenziju ar prasību samaksāt vairāk nekā 2,4 miljonus eiro par zaudējumiem un neapmaksātiem darbiem, kas radušies Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanā, kā arī Rīgas domei vienpusēji izbeidzot būvdarbu līgumu, aģentūru LETA informēja «RR Nord» pārstāvis Jānis Dzintars.

Būvnieku ieskatā Rīgas dome 2022. gadā prettiesiski vienpusēji atkāpās no līguma, lai gan lielākā daļa darbu objektā jau bija paveikta. Līguma laušana tika pamatota ar formāliem iemesliem, kas neatbilst līguma noteikumiem un faktiskajai situācijai, savukārt par būvprojektā konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem pašvaldība bija informēta jau iepriekš.

Dzintars norāda, ka pašvaldības lēmumi un bezdarbība ir radījuši situāciju, kurā uzņēmējam gadiem ilgi netiek samaksāts par paveikto darbu, vienlaikus mēģinot pārlikt atbildību par pašvaldības pašu pieņemtajiem lēmumiem. Tāpat būvnieki uzskata, ka Rīgas domes lēmums decembrī atbrīvot no amata Pilsētas attīstības departamenta direktori Ilzi Purmali izgaismo ilgstošas un sistemātiskas problēmas pašvaldības projektu un procesu vadībā, par kurām domes amatpersonas tika brīdinātas jau iepriekš.

Iesniegtā prasība ietver neapmaksāto atlīdzību par jau izpildītajiem darbiem, zaudējumus, kas radušies projekta apturēšanas un dīkstāves rezultātā, kā arī sekas, ko izraisījusi līguma vienpusēja un, būvnieku ieskatā, prettiesiska izbeigšana. Būvnieki uzsver, ka prasība nav vērsta uz projekta politisku interpretāciju, bet gan uz elementāru līgumsaistību izpildi un nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Līgums par Skanstes revitalizācijas projekta darbu veikšanu bija noslēgts ar «RR-Eko», kuras sastāvā bija SIA «Riga Rent» (kopš 2021. gada strādā ar nosaukumu «RR Nord»), SIA «Eko osta» un SIA «Baltijas būve». Tomēr, ņemot vērā, ka komersants nespēja nodrošināt nepieciešamo līguma izpildes nodrošinājuma garantiju, pašvaldība vienpusēji atkāpās no līguma izpildes un 2023. gadā izsludināja jaunu būvdarbu iepirkumu.

Atklātā konkursa rezultātā tiesības slēgt līgumu pie nosacījuma, ja tiek rasts finansējums būvdarbu turpināšanai, tika piešķirtas uzņēmumam SIA «ACBR».

Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, kopējās būvdarbu izmaksas sākotnēji tika plānotas gandrīz 16,7 miljoni eiro, no kurām daļa bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Projektēšanas izmaksas bija plānotas 312 482 eiro.

Pašvaldība vairākkārt pieņēma lēmumu par papildu līdzekļu piešķiršanu šim projektam, un tas sadārdzinājās pāri par 21 miljonu eiro.

Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta tika īstenota ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21,7 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums — 4,6 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija 670 334 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums — 16,5 miljoni eiro.

Pēc atklāšanas tika konstatēts, ka Skanstes parkā grimst kanalizācija, turklāt par šādu iespējamību pašvaldība iepriekš brīdināta, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica».

Kanalizācijas projektēšanas laikā neesot tikuši veikti visi nepieciešamie aprēķini, kuru trūkumam savukārt netika pievērsta uzmanība.

Būvnieka meklēšanas procesā viens no pretendentiem pašvaldību brīdināja par iespējamu objekta grimšanu teritorijā esošajās dūņainajās gruntīs, ja kanalizācijas sistēma tiks būvēta pēc sākotnēji piedāvātā projekta. Tomēr, ignorējot brīdinājumu, Rīgas dome no papildu ekspertīzes atteicās.