Rīgas dome neizmantos tiesības pārdot pašvaldības dzīvokļus to īrniekiem

Likumā «Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā» noteikts, ka izīrētas dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un tās nav pārdodamas vai citādi atsavināmas dzīvojamo telpu īrniekiem vai citām personām.

Saeimā 6.februārī pieņemtie grozījumi šajā likumā tomēr paredz izņēmuma gadījumu, kas noteic tiesības pašvaldībai lemt par tai piederošu izīrētu dzīvojamo telpu, kuras pašvaldībai nav nepieciešamas, kā arī nav saimnieciski izdevīgi un lietderīgi uzturēt, nodošanu atsavināšanai to īrniekiem.

Kā norāda Mājokļu un vides departamentā, šie likuma grozījumi radījuši daudz jautājumu arī Rīgas iedzīvotājiem, kuriem izīrētas pašvaldības dzīvojamās telpas, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Mājokļu un vides departaments uzsver, ka šie likuma grozījumi pieņemti, lai risinātu dažās attālākās pašvaldībās samilzušos liekā dzīvojamā fonda radītos finansiālos un saimnieciskos apgrūtinājumus, bet Rīgā situācija ir pavisam pretēja, jo galvaspilsētā īres dzīvokļu trūkst.

Rīgas pašvaldība pēdējo 30 gadu laikā ir ieguldījusi ievērojamus finanšu līdzekļus un izveidojusi dzīvojamo fondu, lai sniegtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Rīgas iedzīvotāju kategorijām, kurām tā ir visvairāk nepieciešama, uzsvēra departamentā. Uz šo, no jauna izveidoto dzīvojamo fondu, kā arī uz visu pārējo pašvaldības dzīvojamo fondu, kuru pašvaldība izmanto palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, neattiecas minētā likuma grozījumi.

Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes palīdzības reģistros patlaban reģistrēta 1651 persona (ģimene). Pašvaldībai joprojām ir nepietiekoši liels dzīvojamais fonds, kuru pašvaldība turpina paplašināt.

Kamēr Rīgā būs iedzīvotāji, kuriem nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldība neizmantos tiesības, kuras noteiktas ar minētajiem grozījumiem likumā «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā», atzina departamentā.