Puntulis: Karš Ukrainā licis pasaulei skaidri ieraudzīt, ka fašisms un «rašisms» ir viena koka augļi

Viņš uzsvēra, ka Okupācijas muzejs atgriežas ierindā pilnā un atjaunotā bruņojumā īstajā laikā, lai pildītu savu misiju — vēstītu Latvijas okupācijas skaudro pieredzes stāstu pilsētai un pasaulei.

Ministrs norāda, ka dzīvojam hibrīdkara laikā un nevar neredzēt, ka pasaule jau ir ierauta karā — kaujas notiek ne tikai Ukrainā. Pēc Puntuļa paustā, tās pilnā sparā un ne mazāk intensīvi norisinās arī cilvēku prātos un dvēselēs.

Viņa ieskatā, tumsas un gaismas cīņa nav tikai spilgta metafora, kas likta Okupācijas muzeja koncepcijas pamatā. Kultūras ministrs akcentēja, ka šodien tā ir sāpīga realitāte.

Puntulis norādīja, ka padomju okupācijas laika gara ēna nekur nebija pazudusi. Lielā līdzība abu — gan vācu nacisma, gan staļiniskā režīma — okupācijas varu būtībā un rokrakstos latviešiem vienmēr bijusi acīmredzama.

«Latvija līdz ar citām Baltijas valstīm kopš neatkarības atjaunošanas par to pastāvīgi un neatlaidīgi centās zvanīt trauksmes zvanu, stāstīt un atgādināt pasaulei gan no augstām starptautiskām tribīnēm, gan aicinot viesoties muzejā. Nevērība pret vēstures mācībām, neiedziļināšanās pagātnes pieredzē var prasīt augstu maksu. To mēs šodien nepārprotami redzam,» sacīja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas rokās ir spēcīgas vēstures liecības. Tā kā latvieši ir nozīmīgi liecinieki, mums ir jāturpina liecināt un jārunā par savu vēsturisko pieredzi. Pēc Puntuļa paustā, stāsts par to, kas ar mums ir noticis, ir stāsts, kas izgaismo to, kas notiek patlaban un to, kas mūs gaida nākotnē, ja šajā stāstā neieklausīsimies.

«Vēsturiskā atmiņa ir būtisks ierocis cīņā par ļaužu prātiem un dvēselēm. Lai šis ierocis būtu ass un trāpīgs, jaunās ekspozīcijas radīšanā, gan tās satura, gan formas izveidē ir bijuši iesaistīti mūsu labākie pētnieku un dizaineru spēki. Paldies jums par to,» teica kultūras ministrs.

Viņš novēlēja, lai ikviens, izejot ekspozīcijas tumsas labirintu un nonākot gaismā, kļūtu gan gudrāks, gan jūtīgāks, gan cilvēks, lai atjaunotās Okupācijas muzeja ekspozīcijas atbalss ļaužu prātos un sirdīs mudina būt aktīviem cilvēcības kareivjiem šodienas sarežģītajā gaismas un tumsas cīņā.

LETA jau rakstīja, ka pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, šodien notika jaunās ekspozīcijas svinīgā atklāšana ar Valsts prezidenta Egila Levita un kultūras ministra klātbūtni.

Kā aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Harita Maniņa, ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis un Muzeja jaunās ēkas projekta vadītājs Valters Nollendorfs norādīja, ka Latvijas Okupācijas muzeja jaunās pastāvīgās ekspozīcijas plānošana sākās vienlaikus ar Gunāra Birkerta Nākotnes Nama plānošanu 2006.gadā.

Viņš atzīmēja, ka tās pamatā ir muzeja misijā iekļautais uzdevums «skaidrot un pieminēt totalitāro okupācijas varu nodarījumus Latvijas tautai, valstij un zemei laikā no 1940. līdz 1991.gadam». Šogad atklātā ekspozīcija ir trešā, kas plānota, gaidot uz vairakkārt atlikto ēkas celtniecību. Tās saturu veidojuši muzeja vēsturnieki, cieši sadarbojoties ar dizaina studiju «H2E», kuras koncepcija uzvarēja skiču konkursā.

Ekspozīcijas dizaina pamatā ir muzeja ēkas autora Birkerta tumsas un gaismas metafora. Tā veidota kā režģots tumsas labirints starp gaišajiem neatkarības posmiem. Okupācijas varu noziegumi te parādīti gan skaidrojošā, gan emocionāli uzrunājošā veidā ar daudzām laikmeta liecībām, eksponātiem un likteņstāstiem.

Ekspozīcijas tapšanā vairāk nekā divarpus gadu laikā ir ieguldīts liels darbs — tūkstošiem stundu ir pavadīts runājot, skicējot, zīmējot, rasējot, veidojot šo 867 kvadrātmetru ekspozīciju, kurā ir 106 īpaši dizainētas vitrīnas, 70 kvadrātmetru stikla, 570 kvadrātmetru sienu platības, 15 videoprojekcijas un 19 displeji ar liecībām, informāciju.

Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, dibināts 1993.gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija «Latvijas Okupācijas muzeja biedrība». Muzeja darbības mērķis ir veicināt faktos balstītu vēstures izpratni, iepazīstinot apmeklētājus ar okupācijas laiku, tā priekšvēsturi, notikumiem un sekām. Muzejs galvenokārt tiek uzturēts no ziedojumiem.