Prokuratūra: Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma publiskošanas var būt runa tikai par politisko atbildību

Saskaņā ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu šīs komisijas galaziņojums vai starpziņojums un tajā ietvertie fakti nav saistoši tiesām un tiesu varas amatpersonām, kā arī citām personām.

«Līdz ar to parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā minētajām amatpersonām no šī ziņojuma nevar rasties juridiskas sekas. To nosaka likums. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā var būt runa tikai par politisko atbildību. Savukārt amatpersonu juridiskās atbildības izvērtējums šajā lietā prokuratūrā vēl nav noslēdzies un tiek turpināts,» norādīja prokuratūrā.

Jau ziņots, ka piektdien varētu tikt publiskots dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projekta parlamentārā izmeklēšanas komisijas gala ziņojums.

Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) aģentūrai LETA teica, ka gala ziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa. Sarkanā krāsā esot iezīmētas tās personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, oranžā — personas, kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja, savukārt dzeltenā krāsā — personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.

«Šis nav apsūdzības dēlis, neesam ne advokāti, ne policisti. Šis ir politisks novērtējums,» sacīja Kulbergs, piebilstot, ka šīs personas bija jāiekļauj gala ziņojumā, lai veicinātu arī atklātību sabiedrībā.

Atbilstoši Kulberga publiskotajai informācijai, sarkanajā «blokā» ietilpst ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Oranžajā» blokā ietilpst kādreizējais AS «RB Rail» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna, kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tagadējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, bijusī «RB Rail» vadītāja Baiba Rubesa, kādreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks, tagadējais Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Dins Merirands, bijusī SM valsts sekretāre Ilonda Stepanova, bijušais SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, bijusī SM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja un «RB Rail» padomes priekšsēdētāja Ligita Austrupe, bijusī SM Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Olita Bērziņa, kā arī kādreizējais satiksmes ministrs, tagad labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Savukārt «dzeltenajā» blokā ietilpst kādreizējais finanšu ministrs, tagad Saeimas deputāts Jānis Reirs (JV), bijušais SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, bijušie premjeri Laimdota Straujuma un Māris Kučinskis (ZZS).

Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par «Rail Baltica» projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai bija noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, «lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu».

Tikmēr jūnijā Ģenerālprokuratūra sāka pārbaudi par «Rail Baltica» ieviešanā atbildīgo amatpersonu darbībām.

Pārbaude tiek veikta saistībā ar to, ka par projekta ieviešanu atbildīgās amatpersonas nesaskaņoti uzņēmušās saistības pret valsts budžetu, noslēdzot līgumus par būvdarbiem Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās pasažieru stacijas kompleksa apbūvei, kā arī «Rail Baltica» stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā īstenošanai.