Politologs: Viens no iespējamiem Putina stratēģiskajiem mērķiem ir varas maiņa Kijevā

Tāpat viņš pieļāva, ka Ukrainas galvaspilsētā pie varas varētu nākt prokrieviski noskaņoti spēki. Pēc Daukšta paustā, lai to panāktu un īstenotu sabiedrības šķelšanos Ukrainā, nav nepieciešams izmantot militāru spēku. Tā vietā der hibrīdkara, propagandas elementi, ekonomiskais spiediens un militārie draudi.

Runājot par Putina pirmdienas lēmumu atzīt tā dēvētās Doņeckas un Luhanskas «tautas republikas», politologa ieskatā, tas ir ienesis jaunu pavērsienu starptautisko attiecību loģiskā, vērtējumos un izvērtējumā. Pēc Daukšta paustā, tas ir padarījis pasauli nedaudz citādāku, jo īpaši, ja runa ir par Eiropu.

«Krievija visai pasaulei ir demonstrējusi, ka tā pilnībā ignorē starptautiskos likumus, starptautiskās normas. Tā ir sevi parādījusi kā valsti, kurai svarīgas ir tikai savas personīgās intereses. Var izteikt tikai līdzjūtību krievu tautai, ka tās vadība atkal to ir «ievilkusi» ļoti nepatīkamā situācijā, kad krievu tauta ir sanaidota ar ukraiņu tautu. Nākamajos gados vai desmitgadēs tas atstās savu iespaidu uz stratēģiskajām attiecībām,» sacīja politologs.

Jautāts, cik drošas jaunajos apstākļos var būt Baltijas valstis, Daukšts norādīja, ka patlaban Baltkrievijas autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko un Putinam, iespējams, Baltijas valstis interesē mazāk, jo prevalē vēlme noregulēt vai uzspiest savu gribu nozīmīgai valstij, kāda ir Ukraina. Tāpat abu līderu interesēs ir radīt tādus apstākļus Eiropas valstu vienotības iedragāšanai, lai panāktu, ka Krievija var diktēt savus noteikumus Eiropas valstīm.

«Notikumu tālākā attīstība būs atkarīga no Eiropas valstu vienotības. Baltijas valstīm tiešu draudu patlaban vēl nav. Iespējams, tādus negrib radīt abi autoritārie līderi, no kuriem Putins jau ir pārvērties par Krievijas monarhu, par ko vakar liecināja televīzijas kanāli, pārraidot Krievijas Drošības padomes sēdi,» teica Daukšts.

Politologs norādīja, ka Putins ar savu rīcību ir likvidējis Minskas vienošanos — tāda vairs nepastāv un arī tas ir uzskatāms par lielu pavērsienu. Savukārt runājot par sankciju piemērošanu pret Krieviju, Daukšts atzīmēja, ka jāņem vērā ASV prezidenta Džo Baidena teiktais šajā jautājumā, proti, viņš izvirzīja vienu noteikumu — tam ir jābūt lielam uzbrukumam un tikai tādā gadījumā sankcijas tiks piemērotas.

«Izskatās, ka sankcijas nebūs tik ievērojamas, kādas, iespējams, tika gaidītas. Jautājums par lielu vai mazu uzbrukumu ir kļuvis par kontrpunktu daudzu sabiedroto vidū. Vairāki novērotāji uzskata, ka patlaban sankcijas skars nelielu sektoru — tirdzniecības ierobežojumi ar Doņecku un Luhansku,» sacīja politologs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka no Krievijas patlaban var sagaidīt jebko. Daukšta ieskatā, Putins ir nolēmis neuzbrukt Kijevai ar savām tanku kolonnām. Pastāv iespēja, ka Putins īstenos «lienošu» un agresīvu politiku. Politologa ieskatā, būtisks ir jautājums, kādas teritorijas galu galā ir atzītas, vai tas attiecas uz pašpasludinātajām republikām, kuras teritoriāli nav visa Doņecka un Luhanska, vai tomēr tikusi atzīts administratīvais Ukrainas apgabals Luhanska un Doņecka, kurā ietilpst arī tāda stratēģiski nozīmīga pilsēta kā Mariupole, kas ir viena no Ukrainas metalurģijas centriem.

«Pagaidām šis vēl nav izšķirts. Es nevaru izslēgt arī to, ka, radot ultrapatriotisma vilni, nenotiks kaut kādas vēlēšanas par tiešu pievienošanos Krievijai — par tā saucamo republiku iekļaušanu Krievijas sastāvā. Krievijas Ārējais izlūkdienesta direktors Sergejs Nariškins vakar pārteicās un sacīja, ka šīs republikas ir jāpievieno Krievijai. Tāpēc var gaidīt referendumus, līdzīgi, kā tas bija Krimā. Šāda notikumu attīstība varētu būt tālākais starptautisko attiecību satricinājums,» uzsvēra politologs.

Daukšts pauda šaubas, vai Putins grib īstenot lielu karu. Politologa ieskatā, viņš mēģinās ar šantāžas palīdzību, bet mierīgiem līdzekļiem panākt savu stratēģisko interešu īstenošanu, panākot pretinieka atkāpšanos. Daukšts norādīja, ka diez vai karš var izvērsties vienas vai otras puses nodomu dēļ. Tas var izcelties, eskalējoties situācijai, kas var veidoties kaujas laukā, kur sastopas pretējie spēki.

«Uzmanīgi jāseko līdzi Ukrainas spēkiem, jo tie pēkšņi vairs nav saskarsmē ar Doņeckas un Luhanskas separātistu bandām, bet saskarsmē ar Krievijas karaspēku, kas tiks vai jau tiek ievests. Krievija ar šo soli faktiski ir atzinusi, ka tās karaspēks ir okupējis Ukrainas suverēno teritoriju,» uzsvēra politologs.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas «tautas republiku» neatkarību, neraugoties uz rietumvalstu brīdinājumiem, ka šāds solis var novest pie jaunām sankcijām.

Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki «uzturētu mieru» tā sauktajās Donbasa «tautas republikās». Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.