Politoloģe: Visticamāk, ka būtiskas pārmaiņas valdībā līdz Saeimas vēlēšanām nenotiks

Viņa atzīmēja, ka pašreizējā valdība nav izcila, taču matemātiski nav daudz iespēju izveidot labāku, ņemot vērā nosacījumus, piemēram, Nacionālā apvienība (NA) un «Progresīvie» savā starpā nav samierināmi, ir šaubas, vai NA gribētu būt valdībā kopā ar «Latviju pirmajā vietā» (LPV), turklāt šādu kombināciju neredz ne «Jaunā vienotība» (JV), ne arī «Progresīvie».

Politiķe uzsvēra, ka nav skaidrs, kurš no politiskajiem spēkiem salīdzinoši neilgu laiku pirms vēlēšanām būtu gatavs uzņemties jaunas valdības veidošanu, ņemot vērā, ka tas varētu atstāt negatīvu iespaidu uz vēlētājiem.

Ja pozīcijā esošās partijas saglabā savas pozīcijas parlamentā, tās var norādīt uz trūkumiem, problēmām un neatrisinātiem jautājumiem, taču, nokļūstot pie varas, būtu jāsāk īstenot savas idejas, kas varētu būt sarežģīti gaidāmo vēlēšanu dēļ, viņa skaidroja.

Metlas-Rozentāles ieskatā tas var mazināt politisko spēku interesi par valdības maiņu. Viņa pieļāva, ka var būt mazākuma valdība, kas pirms katra balsojuma savāc potenciāli iespējamo vairākumu Saeimā, vai arī mazākuma valdība, kas varēs pieņemt tikai ikdienišķus lēmumus, bet ne tādus, par kuriem parlamenta lielākajā daļā ir atšķirīgi viedokļi.

«Tas viss liecina, ka pagaidām mēs nevaram prognozēt būtiskas pārmaiņas valdībā līdz Saeimas vēlēšanām. Pastāv varbūtība, ka notiek kāda ministru rotācija, taču patlaban par to ir grūti spriest, jo partijas mēģina attapties pēc trača ap Stambulas konvenciju un saprast, kādās pozīcijās kurš atrodas,» sacīja politoloģe.

Viņasprāt, ir jāvēro, kā noritēs nākamā gada valsts budžeta pieņemšana, cik lielas iebildes būs Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kādi būs priekšlikumi un cik ļoti ZZS uz tiem uzstās. Metla-Rozentāle norādīja, ka aizvadīto dienu laikā ZZS retorika ir palikusi mierīgāka, iespējams, apzinoties savas ne pārāk izdevīgās pozīcijas. Politoloģes ieskatā ZZS ir nokļuvusi muļķīgā lomā, jo NA un «Apvienotais saraksts» atkāpās no sākotnējiem uzstādījumiem Stambulas konvencijas jautājumā.

Metla-Rozentāle pieminēja ZZS sacīto, ka politiskais spēks negrib būt «vienā ailītē» ar LPV un «Stabilitātei», kas noraida Stambulas konvenciju. Viņasprāt, ZZS sākotnējā iecere palielināt vēlētāju atbalstu, iespējams, nav īstenojusies un risks «izkrist» no valdības atbalstu varētu mazināt. Pēc politoloģes domām, ZZS elektorāts varētu labāk saprast konstruktīvu turpmāku darbu esošajā valdībā, nevis pilnīgas krīzes izraisīšanu.

Viņa norādīja, ka no šīs situācijas kopumā ieguvēja ir JV. Lai gan tā ir saņēmusi daudz kritikas par nespēju saliedēt valdību, tomēr JV kopā ar «Progresīvajiem» panāca, ka vismaz patlaban Stambulas konvencija Latvijā nav atcelta, uzsvēra politoloģe.

Tāpat viņa skaidroja, ka abu partiju nostāja un sabiedrības reakcija parāda saikni ar vēlēšanām un iespējamām vēlētāju izvēlēm.

Politoloģes ieskatā politiskais spēks, kas no šī procesa neko nezaudēja, ir LPV, kas apzināti iniciēja Stambulas konvencijas atcelšanu, un kura elektorāts visdrīzāk piekrīt visiem LPV deputātu uzstādījumiem, ko tie minējuši konvencijas kontekstā.

Runājot par zaudētājiem, Metla-Rozentāle norādīja, ka tas ir gan AS, gan NA, jo, piemēram, ārzemju latvieši bija sašutuši par NA nostāju cilvēktiesību jautājumos. Arī uzņēmēji, kas iepriekš atbalstīja AS, pauda neizpratni par tik pēkšņu radikālkonservatīvu rīcību. Viņasprāt, vismuļķīgāk vēlētāju acīs izskatās ZZS, jo politiskais spēks mainīja savu sākotnējo viedokli un balsojumā par Stambulas konvencijas atcelšanu nepiedalījās.

«ZZS tagad cenšas skaidrot, ka nemaz nav gribējuši neatbalstīt Stambulas konvenciju un patiesībā tas bijis LPV radīts spiediens, kam ZZS nespēja nesekot. Tas, manuprāt, liecina, ka ZZS grib saviem vēlētājiem pateikt, ka, iespējams, partijas rīcība nebija tik pareiza, kā, iespējams, sākumā tā šķita,» teica politoloģe.

Metla-Rozentāle uzsvēra, ka AS un NA izmantoja Stambulas konvenciju kā instrumentu, lai sašūpotu valdību un parādītu saviem vēlētājiem, «cik valdība ir nespējīga strādāt un cik lielā mērā opozīcija var ietekmēt procesus». Tāpat, saliekot kopā šo aspektu ar piesauktajām konservatīvajām vērtībām, var pieļaut, ka partijas gribējušas kādu konservatīvi domājošu vēlētāju pārliecināt par darbu šī elektorāta interesēs, viņa sprieda.

Viņa pieminēja Saeimas deputāta un kādreizējā AS premjera amata kandidāta Andra Kulberga sacīto Saeimas debatēs, proti, ka viņš balsoja par izstāšanos no Stambulas konvencijas iebildumu dēļ pret Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdību. Politoloģe skaidroja, ka daļa politiķu izmantojuši cilvēku grupu — no vardarbības cietušos, lai «atriebtos» premjerei un esošajai koalīcijai.

«Jau Saeimas debatēs izgaismojās, ka atsevišķi politiķi nerēķinājās ar to, ka aiz Stambulas konvencijas stāv konkrēti cilvēku likteņi un dzīvība. Stambulas konvencija bija otršķirīga, svarīgāk bija spēlēt politiskās spēlītes, domājot gan par vēlēšanām, gan par valdības destabilizāciju, atstājot pēdējā plānā cilvēcisko faktoru,» teica Metla-Rozentāle.

Jau rakstīts, ka šoruden LPV Saeimā iesniedza likumprojektu par Stambulas konvencijas denonsēšanu, un to atbalstīja ne tikai citas opozīcijas partijas — NA, AS un «Stabilitātei» -, bet arī valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošajā koalīcijā esošā JV un «Progresīvie». Ar balsu vairākumu likumu izdevās pieņemt.

Ievērojama sabiedrības daļa izrādīja neapmierinātību par pieņemto lēmumu, un Valsts prezidents likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu atdeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Saeima šonedēļ prezidenta izbrāķēto likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu gadu. Tas faktiski nozīmē, ka likums par izstāšanos no konvencijas būs jāpārskata nākamajam Saeimas sasaukumam.

Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.

Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, savukārt protests, kas notika ceturtdien, Doma laukumā pulcēja aptuveni 10 000 iedzīvotāju. Iniciatīvu portālā «ManaBalss.lv» par aicinājumu Valsts prezidentam likumu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai parakstījās vairāk nekā 67 000 cilvēku.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.